Latvijas rūpniecībai 2023. gads bija ražošanas samazināšanās, taču ne visaptverošas krīzes gads. Kopējā izlaide saruka, ko noteica nelabvēlīgi tirgus apstākļi vairākām nozarēm, jo īpaši ar celtniecības produktiem saistītajām. Aizvadītajā gadā rūpniecības struktūra mainījās par labu apakšnozarēm, kas pieskaitāmas augsto tehnoloģiju saimei. Turklāt 2023. gadā strauji auga ieguldījumi nozarē. Tas apvienojumā ar ārējo tirgu gaidāmo stabilizēšanos šogad un pieaugumu nākamgad ļauj uz rūpniecības nozari raudzīties diezgan optimistiski.
Šis, 2024. gads, rūpniecībai būs lēnas izaugsmes laiks (ap +2%), bet nākamgad tās attīstība varētu ievērojami paātrināties (līdz apmēram +5%). Tam ir priekšnosacījumi, jāpiebilst gan, ka jebkādu ekonomisko prognožu riska līmenis šobrīd ir diezgan augsts.
Pērn kopumā apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 4,5%, taču gada nogale izrādījās samērā laba. Ja aprīlī ražošanas kritums gada griezumā sasniedza pat 8,6%, tad decembrī bija pieaugums par 1,4% vai pat 1,9% (sezonāli koriģētos datos). Salīdzinājumā ar novembri bija neliels kritums (-0,2%), bet bāzes efekti decembrī “pārvilka” gada izaugsmes rādītāju pāri nullei.
Gads kopumā bija ļoti labs pārtikas pārstrādei (+4,5%), noslēguma akords vienkārši lielisks jeb +10%, kas ir straujākais kāpums kopš 2014. gada februāra, atskaitot pandēmijas laika straujo svārstību periodu. Kokapstrādei aizvadītais bija krīzes gads (-7,8%), taču to izdevās noslēgt ar nelielu pieaugumu (+1,6%). Jāpiebilst gan, ka decembra dati šai nozarei izskatās pēc veiksmīgas sakritības nopelna, jo tirgi joprojām ir vāji. Diezgan līdzīgs ir metālapstrādes stāsts, tur gads kopumā ir ar ražošanas samazinājumu (-5,7%), bet decembrī iespaidīgs 10% pieaugums, arī tas gan lielā mērā izskatās pēc sakritības. Aizvadītais gads bija ļoti sekmīgs mašīnbūves un elektronikas nozaru kopai, jo īpaši elektronikai (+16,7%) un elektrotehniskajai rūpniecībai (+13,1%). Tieši decembris bija ļoti sekmīgs iekārtu ražotājiem (+21,8%). Žēl, ka nav pieejami mazās, bet dinamiskās citu transportlīdzekļu ražošanas nozares dati, tie šobrīd varētu būt ļoti kolorīti, pateicoties dronu ražošanai.
Jau ir pieejami dati par investīcijām nozarē gada pirmajos trīs ceturkšņos. Šajā laikā ieguldījumi pamatlīdzekļos apstrādes rūpniecībā bija par 47% lielāki nekā 2022. gada attiecīgajā periodā. Ja 4. ceturksnī saglabājās pirmo trīs ceturkšņu temps, tad pērn kopā nozarē ilgtermiņa investīcijas sasniedza 685 miljonus eiro. Salīdzinājumā ar vidējo ieguldījumu iepriekšējos 10 gados, investīcijas naudas izteiksmē pat varētu būt dubultojušās. Te gan jāņem vērā iekārtu un celtniecības sadārdzinājuma ietekme. Ieguldījumi pārtikas pārstrādē pērn janvārī-septembrī pat vairāk nekā trīskāršojās. Atzīmēšanas vērts ir arī pieaugums par 77% elektrotehniskajā rūpniecībā un par 59% minerālu, galvenokārt būvmateriālu ražošanā. Pērn vairāk nekā puse ieguldījumu tika novirzīti divām lielākajām tradicionālajām nozarēm – pārtikas pārstrādei un kokapstrādei. Tās nereti vienkāršoti dēvē par zemas pievienotās vērtības nozarēm. Taču ar kapitālintensīvu ražošanu tajās var panākt diezgan augstu ienākumu līmeni. Piemēram, visos galvenajos meža nozares segmentos – zāģētavās, plātņu, enerģētikas produktu ražošanā, arī mežsaimniecībā – šobrīd modernajos uzņēmumos tipiska bruto alga ir ap 2000 eiro mēnesī, līdzīgi kā vadošajos mašīnbūves uzņēmumos.
Arī laikā kopš 2010. gada ilgtermiņa ieguldījumos nozarē, kas kopumā pārsnieguši piecus miljardus eiro, vairāk nekā pusi veido pārtika, kokapstrāde un divas to “satelītnozares” – dzērienu un mēbeļu ražošana. Investīcijas t.s. inženierijas nozarēs (metālapstrāde, mašīnbūve, elektronika), kas bija galvenās ražošanas pieauguma virzītājas šajā laikā, veidoja 15-20% no kopējā (precīzs skaitlis nav zināms, jo daļa datu ir konfidenciāli). Vienlaikus, ja pārtikas pārstrāde 2023. gadā salīdzinājumā ar 2010. gadu reālā izteiksmē auga par 9%, bet kokapstrāde par 60%, tad visas svarīgākās inženierijas nozares vairāk nekā divkāršoja izlaidi, tai skaitā elektronika to vairāk nekā astoņkāršoja, bet elektrotehniskā rūpniecība palielināja apmēram piecas reizes. Tāpēc šīs nozares varbūt drīzāk jādēvē nevis par augstas pievienotās vērtības nozarēm (arī taisnība!), bet par ātri un izmaksu ziņā efektīvi attīstāmām nozarēm. Nav šaubu, ka tās, draudzīgā sadarbībā ar ķīmiju un farmāciju, būs galvenie rūpniecības vilcējspēki nākotnē.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
