Skatoties pa mēnešiem,
kopš septembra eksporta apjoms ir samazinājies, taču tā ir normāla sezonāla
parādība. Turpmākajos mēnešos atkal visdrīzāk redzēsim kāpumu. Salīdzinājums ar
iepriekšējiem mēnešiem liek domāt, ka pieauguma potenciāls ir ķīmiskās
rūpniecības un mašīnbūves produktu eksportā, arī pārtikas eksportā. Turpretim
tuvu potenciālam ir strādājusi kokapstrāde, eksporta apjomam atkal pārsniedzot
80 miljonus latu. Neskatoties uz bažām par iespējamu zāģmateriālu tirgus
lejupslīdi šogad, kokapstrādes sniegums eksportā ir bijis apbrīnojami
stabils.

Runājot par negatīvajiem aspektiem, jāatzīmē, ka janvārī eksportā
varētu būt bijis salīdzinoši augsts reeksporta īpatsvars, jo īpaši lielos
apmēros eksportēts dzelzs un tērauds, apjomam gada laikā pieaugot 3.5 reizes.
Situācijā, kad ir apturēta daļa ražošanas funkciju lielākajā metalurģijas
uzņēmumā, tas var nozīmēt tikai vai nu „tīru” reeksportu, vai tādu Latvijā
ražotu preču eksportu, kurās tomēr ir īpaši augsts importētās pievienotās
vērtības īpatsvars.

Bija sagaidāms, ka pēc decembra ļoti augstā līmeņa
atkal kritīsies importa apjoms, taču krituma temps ir bijis straujāks par
gaidīto, imports samazinājies par 134.5 miljoniem latu, rezultātā preču
tirdzniecības deficīts samazinājies līdz 67.3 miljoniem latu, kas ir pietiekami,
lai kopējā preču un pakalpojumu tirdzniecības bilance janvārī atkal būtu tuvu
līdzsvaram vai ar pārpalikumu. Taču šāda situācija visdrīzāk neturpināsies, –
patēriņam un jo īpaši investīcijām šogad pieaugot, tirdzniecības deficītam šogad
atkal jāpalielinās.