Apstrādes rūpniecības sniegums joprojām ir apbrīnojami veiksmīgs – novembrī ražošanas apjoms gada griezumā pieauga par 4,3%. Tas būtu diezgan tīkams skaitlis pat pandēmijas neietekmētā gadā. Rūpniecības kopējais kāpums bija mazāks (+2,7%), bet laika apstākļu izraisītas siltuma ražošanas svārstības nevēsta par ekonomikas “dziļajām” patiesībām. Apstrādes rūpniecība auga arī salīdzinājumā ar oktobri (+1,4%).
Interesanti, ka apgrozījums novembrī gada griezumā auga vēl straujāk – par 7%, par spīti gandrīz nemainīgām (+0,4%) ražotāju cenām. Tātad uzņēmumi tukšo noliktavas, kas varētu būt pamudinājis tos decembrī ražot vēl vairāk. Lieliski audzis eksporta apgrozījums – par 9,6%. Kopējais apgrozījums ir jūtami audzis arī salīdzinājumā ar oktobri – par 2%.
Par to, ka ir cerības decembra datos redzēt līksmu gada noslēguma akordu, vēsta jaunākie rūpniecības noskaņojuma dati galvenajā eksporta tirgū. Eirozonas rūpniecības PMI indekss 2020. gada decembrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2018. gada maija jeb 55,2 punktus, pakāpjoties no 53,8 punktiem novembrī. Tulkojumā no skaitļu valodas šo līmeni var raksturot kā pusceļu starp stagnāciju (50) un eiforiju (60). Vācijas rūpniecība ir diezgan tuvu pēdējai (58,3), bet Francija iznāca no lejupslīdes zonas, indeksam pakāpjoties no 49,6 līdz 51,1.
Arī ar Brexit saistītās nenoteiktības beigas arī ir laba ziņa. Izstāšanās līgumā abas puses likušas uzsvaru tieši uz iespējami brīvas preču tirdzniecības saglabāšanu. Ja vienošanās nebūtu un tiktu ieviesti muitas tarifi, tas nebūtu liels drauds Latvijas preču eksportam, jo ar pašu saražotajiem kokmateriāliem un zivju konserviem britiem vienalga nepietiktu. Taču tad mazinātos vai izzustu tarifu priekšrocības salīdzinājumā ar ne-Eiropas ražotājiem, piemēram, Marokas zivju izstrādājumiem, un mūsu eksportētājiem varētu nākties samazināt pārdošanas cenas.
Vislielākā pozitīvā ietekme uz ražošanu novembrī bija kokapstrādei, kura auga fantastiskā tempā – par 14,6%. Tas ir straujākais kāpums kopš 2012. gada janvāra. Šogad jau ir pierasts pie ļoti strauja kāpuma elektrisko iekārtu ražošanā (+20,4%), kas ražo energoefektivitātes risinājumus, iekārtas sliežu transportam, ielu apgaismojumu, medicīnas instrumentu komponentes un citas ejošas preces. Brīnišķīgs kāpums ir arī poligrāfijā, ko virza grāmatu eksports. Nozares vadošais uzņēmums palielina jaudas, un mājsēdes laikā cilvēkiem ir vairāk laika grāmatu lasīšanai. Plusos gada griezumā noturējās arī auto daļu ražotāji (6,2%), bet iekārtu ražotājiem tas bija pat ļoti sekmīgs mēnesis (+11.4%).
Ir nozares, kuru rezultāti ir sliktāki. Dziļais kritums remonta un iekārtu uzstādīšanas darbos (-40,7%) var atspoguļot gan vājas investīcijas, gan krīzi transporta nozarē. Dziļš kritums arī dzērienu eksportā (-13,8%), iespējams, saistībā ar ierobežotajām iespējām atzīmēt dažādus svētkus ģimenes lokā un restorānos. Šķiet, ka attālinātās mācības un darbs nepalīdz papīra izstrādājumu ražotājiem, tiem apjoms gada griezumā ir samazinājies par 8,5%.
Ja vien valdība kādā brīdī nebūs spiesta ķerties pie ļoti radikāliem karantīnas pasākumiem, 2021. gads rūpniecībai būs diezgan labs, jo pasaules ekonomika atgūsies no krīzes. Taču nākotnes prognozēs ir arī šaubu ēnas. Gada sākumā saglabāsies vīrusa radīti riski ražošanas procesam. Varbūt paradoksāli, bet bažas ir saistītas ne tikai ar pandēmiju, bet tās beigām. Daļai Latvijas ražotāju 2020. gada pieprasījuma izmaiņas bija ļoti izdevīgas. Vai arī turpmāk vajadzēs tikpat daudz higiēnas līdzekļu? Vai cilvēki pirks tikpat daudz mājokļu uzlabošanai paredzētu koksnes izstrādājumu? Latvijas rūpniecība ieguva no tā, ka tās klientiem ārzemēs bija vairāk brīva laika, gan remontdarbiem, gan grāmatu lasīšanai. Kas notiks, kad šī brīvā laika kļūs mazāk?
Runājot par kokapstrādi, par pieprasījumu varam būt optimisti, jo augošu koksnes izmantošanu būvniecībā virzīs paradumu maiņa un klimata politika. Iespējams, ka daļai ķīmijas preču ražotāju var pienākt sarežģītāki laiki.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
