Šī gada aprīļa ekonomiskie dati ir spilgti, interesanti un nedaudz traki. Ārējās tirdzniecības rādītāji ir šī trakuma augstākais punkts. Līdzīgi kā vairākumā jomu, eksportam un importam aprīlī ir ļoti neparasta salīdzinājuma bāze jeb atskaites punkts – pērnā gada aprīlis, kad pasaule apklusa, visnotaļ burtiski. Tas bija brīdis, kad ekonomikas aktivitātes samazināšanos varēja izmērīt ar seismogrāfiem, jo daudzi transportlīdzekļi bija apstājušies.
Līdzīgi kā apstrādes rūpniecības datos, arī eksporta datos redzam rosību, kas ir ļoti iespaidīga ne tikai salīdzinājumā ar pērno aprīli. Turklāt atšķirībā no reālajā izteiksmē rēķinātajiem ražošanas datiem, eksportam papildu dzīvīgumu dod arī cenu izmaiņas. Ne tikai saražojam un pārdodam vairāk preču, bet saņemam vairāk naudas par katru vienību.
Pateicoties visiem minētajiem apstākļiem, salīdzinājumā ar laiku pirms gada, preču eksports aprīlī pieauga par 33%. Novērojam kāpumu tajās nozarēs, kurās reālo un cenu izmaiņu ansamblis ir jo īpaši varens, piemēram, metālu un to izstrādājumu eksporta nozare vērojam kāpumu par 53,8%. Koksnes produktos kāpums ir tikai nedaudz lielāks (35,8%) nekā preču eksportā vidēji, bet ir īpaši iespaidīgs pienesums absolūtajos skaitļos jeb 63,2 miljoni papildus nopelnītu eiro. Satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports audzis pat 2,2 reizes, līdzīga dinamika ir attiecīgajā rūpniecības nozarē. Šobrīd preču eksporta prognožu horizontam raksturīgs gandrīz pilnīgs tumšu mākoņu trūkums. Ārzemniekiem piestādīto rēķinu varētu nedaudz mazināt koksnes cenu tuvošanās saprāta zonai, kas būtu apsveicami no nozares sabalansētas attīstības viedokļa.
Imports gada griezumā ir audzis vēl straujāk jeb par 45,7%. Latvijas importētajām izejvielām cenas ir svārstījušās vēl krasāk nekā rūpniecības precēm. Piemēram, degvielas importa cenu kāpums gada laikā mērāms reizēs, dažādu metālu cenas kopumā ir aptuveni divkāršojušās. Tirgotāji saņem ziņas par patērētāju «mošanos» un steidz pildīt noliktavas, bet ražotāji ieklausās tirgus signālos par ražošanas jaudas nepietiekamību. Preču importu turpmākajos mēnešos veicinās minēto procesu attīstība, kā arī pakalpojumu eksporta pieauguma atjaunošanās, kas jau varētu būt notikusi aprīlī, bet dati par to vēl klusē.
Makro datu ainā nav daudz tāda, kas liktu būt pesimistiskam par ārējās tirdzniecības tuvāko nākotni. Taču laiku pa laikam notiek tehniskas ķibeles. Brīdī, kad piegāžu ķēdes ir pārslogotas, pat lokāli plūsmu ierobežojumi var radīt dramatiskas sekas. Jaunākais šāda veida pārsteigums ir Ķīnas lielostas Šenžeņas konteineru termināla darbības ierobežojumi, ko radījis šai valstij neparasti spēcīgs koronavīrusa perēklis. Tas nozīmē, ka var vēl vairāk saasināties dažādu preču deficīts, tai skaitā ražošanas komponenšu deficīts.
Preču eksportam ekonomikas sildīšanā turpmākajos mēnešos dosies palīgā pakalpojumu eksports. Taču gads kopumā šajā jomā joprojām būs tālu no normāla. Tūrisma eksportā gada pirmā puse ir pandēmijas ēras zemākais punkts, arī atkopšanās turpmākajos mēnešos būs pakāpeniska. Ja izdosies sasniegt pērnā gada ienākumu apjomu, tas jau būs ļoti labi. Tranzītā ir cerības uz daļēju atgūšanos, ko sniedz ogļu cenas kāpums, taču aprīlis ostās bija līdz šim sliktākais mēnesis. Par laimi, citos pakalpojumos situācija cerīga, jo īpaši iepriecina biznesa ārpakalpojumi jeb citi saimnieciskās darbības pakalpojumi, kuru sniegtie ienākumi 1.ceturksnī gada griezumā auga par 16%.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
