Reizēm piepildās pat prognozes par ekonomiku. Šogad bija pamats gaidīt spēcīgu patēriņa pieaugumu un tas acīmredzot notiek. Šī gada februārī veikalos, tirgus plačos un internetā tika pārdots par 9.3% vairāk preču nekā pirms gada.
Mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums februārī gada griezumā bija straujākais kopš 2012.gada janvāra, ja neskaita pērnā gada aprīli, kad Latvijā un arī citās valstīs pārdošanu īslaicīgi uz augšu uzšūpoja Lieldienu kalendāra ietekme. Pirms tam tik straujš kāpums pēdējo reizi tika reģistrēts 2007.gada septembrī. Šī gada martā gada pieaugums visdrīzāk būs bijis zemāks bāzes efekta dēļ — pērn šajā laikā bija mēneša izmaiņas bija +3.4%. Taču kopumā 1.ceturksnī labs rezultāts praktiski garantēts, pārdošanas apjoms gada laikā varētu būt audzis par apmēram 7%.
Jāpiebilst, ka gandrīz trešdaļu no pieauguma februārī radīja degvielas tirdzniecības kāpums par pārsteidzošiem 24.7%, bez tā mazumtirdzniecība būtu augusi „tikai” par 6.5%. Taču, ja jau patērētāji īpaši cītīgi pildīja bākas februārī, tad martā viņiem būs atlicis vairāk naudas citiem pirkumiem. Iespējams, ka pircēji bažījās par degvielas cenu kāpumu, jo naftas tirgus šķietami atguvās pēc pērnā gada nogales šokējošajiem notikumiem. Pārtikas un pārējo nepārtikas preču pārdošana auga līdzīgā tempā — par attiecīgi 6.2% un 6.7%. Jau otro mēnesi pēc kārtas vairāk nekā par 50% aug elektropreču tirdzniecība, bet interneta tirdzniecība šogad kāpj vairāk nekā par ceturto daļu, līdzīgi panākumi arī sporta preču tirgotājiem.
Kopš krīzes zemākā punkta mazumtirdzniecība ir augusi apmēram par ceturto daļu. Tā ir arī līmenī, kas bija sasniegts 2006.gada sākumā. Taču tā brīža patēriņa bums un viss ar to saistītais tika „pirkts” par ārkārtīgi strauja ārējā parāda kāpuma cenu, šobrīd Latvijas neto ārējais parāds samazinās, tāpēc to noteikti var uzskatīt par progresu.
Kā ziņo Latvijas Banka, februārī turpinājies mājsaimniecību noguldījumu kāpums, to summa gada laikā kļuvusi arī tieši par 9.3% lielāka, tāpat kā mazumtirdzniecības apgrozījumam. Te gan jāpiebilst, ka viens pieaugums tiek rēķināts nominālā, otrs reālā izteiksmē, bet, tā kā februārī bija neliela deflācija (0.1% gada griezumā), tas šoreiz ir nenozīmīgi. Jāpiebilst, ka arī kopējie pēcnodokļu algu ienākumi reālā izteiksmē pērn auga ļoti līdzīgā tempā. Tātad vērojamais patēriņa bums ir visumā ilgtspējīgs, tikai ar vienu piebildi — algu kāpuma tempam ir jāpiebremzējas, ja vien nenotiek straujš darba ražīguma attīstības paātrinājums.
Eiro ieviešanas radītā cenu ciparu skalas maiņa un varbūt arī notikumi Ukrainā pērn ietekmēja patērētāju uzvedību un tā disonēja ar iepriekšējo gadu pieredzē balstītām tautsaimniecības procesu vērotāja sajūtām. Varbūt tāpēc pagājušais gads prognozēšanai izvērtās par īpašu pārbaudījumu. Šobrīd atgriežas sajūta, ka saimnieciskās norises atkal vada intuitīvi pazīstama loģika. Vecā, labā Latvijas ekonomika atkal sāk „uzvesties” saprotami.
Pēteris Strautiņš, ekonomists, DNB Banka
