Šī gada sākumā ekonomiskā aktivitāte Latvijā gada griezumā augusi par 3%, bet salīdzinājumā ar pērnā gada beigās sezonāli izlīdzinātajos datos samazinājusies par 0,1%.
Latvijas vēsturē ir bijuši laiki, kad IKP pieaugums ir apbrīnojams, bet par tā iemesliem pat domāt negribas. Šī gada sākumā pieaugums gada griezumā bija pieticīgs, taču to varētu saukt par veselīgu. Šodien publiskotā detalizētā informācija par gada sākumā notikušo liek domāt, ka attīstība turpmākajos ceturkšņos būs straujāka, ja vien pārāk augsta neizrādīsies pasaules neprāta cena.
Vārdus par attīstības veselīgumu var saprast arī burtiski — straujāk augošā nozare gada sākumā bija veselības aprūpe un sociālā aizsardzība. Tā signalizē, ka šai nozarei ir vērts dot naudu, papildus finansējums ļāvis sniegt vairāk pakalpojumu, tā nav naudas bēršana caurā mucā. Kāpums par 9,4% šajā ļoti “konservatīvajā” nozarē ir ļoti iespaidīgs sasniegums. Sociālās apdrošināšanas iemaksu dati rāda, ka pērn par valsts un pašvaldību slimnīcās strādājošajiem samaksātā summa augusi par ~27% (ko veicināja arī VSAOI likmju izmaiņas), kamēr iepriekšējos trīs gados vidēji tikai par 6%. Arī tas ir apsveicami, jo ienākumu līmenis nozarē tuvojas tam, kas nepieciešams darbinieku piesaistei un noturēšanai. Vēl gan būs krietni jāpacenšas.
Izaugsme ir veselīga arī no struktūras aspekta, citiem vārdiem — kas aug un kas neaug. Visās septiņās svarīgākajās eksporta nozarēs — divās preču un piecās pakalpojumu, pieaugums pārsniedzis vidējo, tā ir ļoti jauka sakritība.
Sākotnēji publicētajos datos viegls, bet tomēr nepatīkams pārsteigums bija lēnais pakalpojumu nozaru pieaugums. Šobrīd ar atvieglojumu var konstatēt, ka iemesls ir dziļi mīnusi operācijas ar nekustamo īpašumu, kas lielā mērā ir tā saucamais bāzes efekts, turklāt šīs nozares “uzvedība” IKP datos jau ilgāku laiku šķiet tikai ļoti aptuveni saistīta ar realitāti. Droši zināms, ka tā ir nozare, kas drīzāk reaģē uz ekonomikā notiekošo. Pakalpojumu nozares, kuras virza izaugsmi, pelnot naudu plašajā pasaulē, attīstās vismaz pieklājīgā ātrumā – transports par 4,0%, viesnīcas un restorāni par 4,3%, informācija un sakari par 7,6%, finanšu pakalpojumi par 7,1%, komercpakalpojumi par 3,5%. Tirdzniecības nozares ietvaros straujāk augusi daļēji uz eksportu vērstā vairumtirdzniecība (+7,0%) nekā mazumtirdzniecība (3,8%).
Finanšu pakalpojumu kāpums visdrīzāk neturpināsies, turpmākajos ceturkšņos nozarei būs atšķirīga gada salīdzinājuma bāze. Tāpat riska zonā atkal ir transporta pakalpojumi. Taču var pamatoti cerēt uz straujāku komercpakalpojumu attīstību. Nevarēja taču gadiem vairākkārtīgi atpalikt no Tallinas un Viļņas biroja ēku celtniecībā un cerēt, ka tas beigsies labi. Kādu laiku esam zaudējuši tempu biznesa ārpakalpojumu eksportā, bet vēl ir iespēja kaimiņvalstis iedzīt. Šogad un nākamgad notiks sengaidītais jauno biroju “pieplūdums”, tas ir ļoti vajadzīgs.
Arī preču eksporta nozares attīstās sekmīgi. Apstrādes rūpniecībā pievienotā vērtība augusi par 5%, bet lauksaimniecībā un mežsaimniecībā par 4,4%. To pieaugums šogad varētu turēties tuvu šim tempam, par spīti sarežģījumiem koksnes produktu tirgos.
Liela negatīva ietekme bija jau minētajam nekustamo īpašumu pus-virtuālajam rēgam, kā arī citai rūpniecībai jeb galvenokārt enerģētikai, kurai laika apstākļi likuši ciest lielas slāpes. Elektrības ražošanā ļoti lielus mīnusus redzēsim arī 2.ceturksnī, pēc tam gada izmaiņu rādītāji varētu uzlaboties. Parasti ļoti ražīgais aprīlis un maijs hidroelektrostacijām bija “sausi”.
Uz eksporta nozaru panākumu uzskaitījuma fona IKP izlietojuma pusē redzamais eksporta pieaugums par 3,6% šķiet pieticīgs. Te jāņem vērā, ka eksporta summas ietekmē arī reeksports un tā svārstības. Tāpēc nereti eksporta “sausais atlikums” jeb nauda, ko tas iepludina Latvijas iedzīvotāju kabatās, var mainīties atšķirīgi no paša eksporta. Šķiet, ka tā noticis arī šoreiz, arī tāpēc, ka imports ir samazinājies pie visnotaļ spēcīga investīciju (+8%) un privātā patēriņa (+3%) kāpuma.
Gada sākumā Latvija bija vislēnāk augošā Baltijas valsts. Igaunijā 1.ceturksnī +4,5%, bet Lietuvā +4%. Tā kā arī kaimiņvalstīs izaugsmi virza eksports un nāk ziņas par ievērojamiem investīciju projektiem, jo īpaši no Lietuvas, var cerēt, ka kaimiņvalstis tempu turēs, kas palīdzēs arī Latvijai augt straujāk. Ja enerģētika un operācijas ar nekustamo īpašumu gada sākumā būtu bijušas “pa nullēm”, tad arī Latvijā IKP pieaugums 1.ceturksnī būtu virs 4%. Līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā izaugsmei pamatīgi skādēja enerģētika, bet cita iemesla — dārgo CO2 kvotu dēļ. Diemžēl vai par laimi tas varētu izrādīties daudz noturīgāks apstāklis nekā sausums.
Vienlaikus turpina augt bažas par 2020. gadu. Krājas riski – tirdzniecības konflikti, atliktais Brexit, kura haotiskā varianta varbūtība ir augsta, tā ietekme galvenokārt izpaustos nākamgad. Finanšu tirgos diezgan liela nervozitāte, drošo valstu obligāciju ienesīguma kritums atspoguļo pesimistisku nākotnes skatījumu. Jācer, ka pasaules nedienas nenokaus Latvijas patērētāju optimismu, kreditēšanas un mājokļu tirgus smagais rats pakāpeniski palielinās ātrumu, kā tas notiek šobrīd. Nepieciešamības gadījumā jāapsver fiskālais stimuls.
Papildinātie un precizētie dati palīdz stiprināt ticību Luminor prognozei par IKP pieaugumu par 3,8% šogad. Šobrīd zināmais liek domāt, ka 2. un 3.ceturksnī IKP pieaugums gada griezumā pārsniegs 4%. Taču jāapzinās, ka dzīvojam pasaulē, kurā notiekošo saprotam diezgan vāji un prognozēt ir riskanti, jo īpaši nākotni. Cilvēki, kuriem ar to jānodarbojas, var tikai lūgt izpratni.
Pēteris Strautiņš, DNB ekonomists
