Maijā cenas pret pērno maiju pieauga par 0,1%, un tā bija mazākā gada inflācija kopš 2021. gada februāra. Domājams, ka jūnijā salīdzinājumā ar maiju kopējais cenu līmenis nozīmīgi nemainās, pakalpojumu cenas turpina kāpt, bet pretēji darbojas lielākā svārstīgā preču komponente jeb degviela. Taču bāzes efekts jeb pērnā gada cenu līmeņa zigzagi inflāciju jūnijā ievērojami palielinās, tai pārsniedzot procentu, savukārt jūlijā un augustā atkal samazinoties apmēram līdz pašreizējam līmenim.
Mēneša laikā cenas pieauga par 0,3%, kas ir maz maija mēnesim, kura pavasarīgums var būt mānīgs, jo maijs caurmērā ir mēnesis ar otro augstāko cenu kāpumu attiecībā pret iepriekšējo periodu. Šādos apstākļos galvenie draudi patērētāju labsajūtai var nākt no negaidītas puses. Vairāk nekā pusi maija mēneša inflācijas izskaidro kategorija “dažādas preces un pakalpojumi”. Tā ir samērā neliela daļa (4,7%) no patēriņa groza, kurā vairāk nekā pusi veido personīgā aprūpe, kur savukārt dominē higiēnas preces un skaistumkopšanas līdzekļi, bet nozīmīga ir arī frizētavu un līdzīgu pakalpojumu loma.
Skaistums un bauda prasa upurus – tā varētu raksturot arī patēriņa cenu pārmaiņas kopumā. Lielo inflācijas kāpumu 2021. – 2022.gadā noteica cenu kāpums enerģijai un izejvielām, ar ko nodrošinām dzīves pamatvajadzības. Patlaban šīs pamatvajadzības ir pārliecinoši lētākas nekā pirms gada. Pats svarīgākais – mājokļu uzturēšana ir palētinājusies par 13%. Pārtikas cenas gada laikā gandrīz nav mainījušās (+0,8%), jau trešo mēnesi pēc kārtas pārtikas gada inflācija ir zem 1%.
Taču ir lielas atšķirības dažādās pārtikas groza daļās, kas ilustrē pamatproduktu un luksusa patēriņa atšķirīgo stāstu. Maizes un graudu produktu cenas gada laikā nav mainījušās. Piens, siers un olas ir par 2,2% lētākas. Dārzeņi maksā par 0,1% mazāk nekā pirms gada. Eļļas kopumā gada griezumā ir dārgākas par 3%, bet te iezīmējas milzu starpība starp “dižciltīgo” olīveļļu (+34,2%) un pārējām, galvenokārt no sēklām iegūtajām salīdzinoši lētajām eļļām (-10,1%). Vēl pirms diviem mēnešiem bija gandrīz apstājies šokolādes cenu kāpums (+0,4%), bet tagad tas atsācies (+5,9%) un drīzāk vēl kļūs lielāks, reaģējot uz notikumiem biržās.
Pamatpatēriņa pārtikas cenas ir stabilas vai lejupejošas tāpēc, ka ražotājus un tirgotājus konkurence spiež patērētājiem atdot ieguvumus, ko viņiem devis enerģijas un izejvielu cenu kritums no 2022. gada 2. puses virsotnēm. Šis process turpināsies vēl ilgi. Taču vienlaikus pilnīgs ārprāts notiek ar smalkās pārtikas izejvielu cenām. Gan apelsīnu sulas, gan kakao, gan olīveļļas cenas ir apmēram četras reizes augstākas nekā bija 2020. gada sākumā. Visos gadījumos iemesls ir neražas, kuras izraisījis sausums (kakao, olīvas), sausums un slimības (apelsīni). Šajos notikumos ar lielu ticamību var vainot klimata pārmaiņas.
Tāpat redzami klasiski piemēri tam, kā izejvielu cenu svārstības virzās cauri vērtības ķēdēm. Reaģējot uz globālajām cenu līknēm, cukura inflācija veikalos 2023. gada janvārī sasniedza 86,2%. Tagad cukura cenas krīt (maijā -11,2%), bet saldumu cenas inerces dēļ vēl pieaug (21,1%). Jo dārgāki produkti, jo tajos visumā ir lielāka darbaspēka izmaksu komponente – roku darbs, intelektuālais ieguldījums zinātnē, recepšu tapšanā, iepakojumā utt.
Savukārt lielajai daļai pamatproduktu cenas biržās ir “normālas”. Citiem vārdiem – ļoti tuvu ilgtermiņa vidējam vai arī augstākas, bet tomēr “ierakstās” ilglaicīgo vēsturisko tendenču līknēs. S&P GSCI pārtikas cenu indekss desmitgades vidējo eiro izteiksmē šobrīd pārsniedz par ceturto daļu, izmaiņas pēdējā gada laikā ir maznozīmīgas. Runājot par lielajām detaļām, kvieši maksā gandrīz precīzi tikpat (243 eiro par tonnu), cik vidēji pēdējā desmitgadē (247 eiro). Vājpiena pulverim attiecīgie skaitļi ir 2534 un 2246 eiro. Tomēr ir arī atšķirīgi stāsti. Piemēram, sviests pēc krasā cenu krituma 2022./23. gada mijā kopš pērnā septembra atkal kļūst dārgāks, gandrīz uz pusi pārsniedzot desmitgades vidējo.
Klimata pārmaiņas notiek un turpināsies, bet vēsture nevirzās taisnās līnijās – ilglaicīgā temperatūras kāpuma līknē ir zigzagi, turklāt ietekmes pārnesi uz lauksaimniecību ietekmē dažādi nelineāri efekti. Var atkal būt labāki ražas gadi, olīveļļai jau sākusies korekcija, vairumcenas Spānijā ir kritušās par 17%. Šogad laika apstākļu aina Eiropas dienvidos zīmējas daudz labvēlīgāk, kas steidzina krājumus pārdot ražotājus, kas cerēja uz tālāku cenu kāpumu. Divās iepriekšējās sezonās pasaules olīveļļas kopraža bija ap 2,5 miljoniem tonnu pretstatā 3-3,5 miljonu tonnu vēsturiskajai normai. 2024./2025. gada sezonā prognozētais apjoms ir 3,2 miljoni tonnu.
Notikumus smalko un garšīgo produktu tirgū var raksturot kā putas lielā inflācijas viļņa virsotnē. Tās nav tik bīstamas kā viļņu šūpotais ūdens smagums, kas var apgāzt un sadragāt kuģus. Taču arī putas, kad vējš tās nes pa gaisu, var sagādāt nepatīkamas izjūtas, kārtīgi izmērcējot dzīvi baudošos vētras vērotājus.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
