Statistiķu preses relīze par ceturkšņa IKP ātro novērtējumu parasti nesatur daudz informācijas, tāpēc bieži rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Jo īpaši tas sakāms pirmdien vēstīto.
Pārsteigumu rada gan vērtējums par IKP pieauguma tempu gada griezumā, gan nedaudzās ziņas par tā komponentēm. Biju vērtējis, ka (sezonāli neizlīdzinātais) pieaugums gada griezumā 3.ceturksnī bijis 2.2%, CSP vēsta, ka tas bijis tikai 0.8%. Liela starpība, vārgam sevis attaisnojumam var vien bilst, ka analītiķiem no citām bankām bija līdzīgs viedoklis.
Par laimi vai nelaimi, ļoti pārsteidzoši ir relīzē ieskicētie iemesli tik vājam ekonomikas pieaugumam.
Tiek vēstīts, ka pievienotā vērtība celtniecībā gada griezumā ir samazinājusies par 24%. Tātad kritums kļuvis vēl dziļāks nekā iepriekš (-19%). Nav šaubu, ka šogad ir krasi sarukusi nedzīvojamo ēku būvniecība. Taču ceļu būvēšana un remonts nepārprotami tiek veikta vairāk, tas redzams gan dabā, gan AS Latvijas Valsts ceļi publicētajās kartēs un ziņojumos. Detalizētajos datos par celtniecību par 2.ceturksni CSP vēsta, ka ceļu darbi tomēr tad krasi gājuši mazumā — par 35%, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Domājot, ka šajā pavasarī paveiktais atspoguļosies rudens datos, spriedu, ka celtniecības izlaides kritums varētu būt kļuvis mērenāks. Lai cik bēdīga nebūtu situācija ēku celtniecībā, ceļu būves daļa nozarē kopumā tomēr ir ļoti liela. Taču tas nav noticis un atliek vien gaidīt detalizētus datus par celtniecību 3.ceturksnī, kā arī 4.ceturkšņa rezultātus. Ja izrādīsies, ka vienā gadā ceļu būves darbi datos parādās visā sezonas laikā, bet citā — tikai beigās, radīsies jautājumi par ekonomikas izaugsmes aprēķinos izmantotajiem sākotnējiem datiem. Šobrīd atliek vien ironizēt, ka amerikāņu tehnoloģija ļauj par neredzamām padarīt augstu gaisā lidojošas lidmašīnas, bet mūsējā spēj no cilvēka redzes lauka izslēgt ceļu būves mašīnas un vīrus dzeltenās vestēs.
Ļoti pārsteidzoša ir arī ziņa, ka 3.ceturksnī produktu nodokļu iekasēšana gada griezumā augusi tikai par 4%. Taču ir jau zināms, ka PVN un akcīzes nodokļa iekasēšanas kāpusi par 7.3% jeb vēl drusku vairāk reālā izteiksmē, ievērojot, ka bija deflācija. Šeit skaidrojumu izdomāt ir grūti.
Atbilstoši jaunākajiem datiem labojot sākotnējos pieņēmumus par celtniecību un nodokļiem, sākotnēji gaidītais pieaugums par 2.2% šīs analīzes autora aprēķinos pārvērtās tikai par 0.2% un nācās pat paaugstināt vērtējumus par citām nozarēm. Rezultāts ir ārkārtīgi kontrastaina ekonomikas karte, kurā līdzās šausmu ainai celtniecībai redzam strauju attīstību dažās eksportējošās pakalpojumu nozarēs, kā informācijas un sakaru pakalpojumi, komercpakalpojumi un vēl citas, kas caurmērā varētu būt augušas par vairāk nekā 6%.
Arī CSP publicētais vērtējums par rūpniecību kopumā jeb pieaugums gada griezumā par 2% ir viegli iepriecinošs, jo acīmredzot apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība augusi diezgan labi, līdzsvarojot kritumu enerģētikā, ko veicināja zemās elektrības vairumcenas.
Rezumējot — no šodien publicētā izriet, ka uz eksportu orientētās nozares 3.ceturksnī ir attīstījušās labi vai pat ļoti labi, bet nopietna krīze bijusi iekšējā tirgū, turpinot izpausties ES fondu apsīkuma ietekmei. Šī perioda beigas ir redzamas, taču pagaidām nākas samierināties ar nepievilcīgiem IKP pieauguma rādītājiem.
Gaidot papildinātos un precizētos IKP datus, kurus publicēs pēc mēneša, var cerēt, ka līdz tam atradīs kāds atskaitēs pazudis Latvijas ekonomikas mozaīkas gabaliņš. Cits scenārijs – 4.ceturkšņa dati izskatīsies labāki, nekā tiem it kā vajadzētu būt.
Pēteris Strautiņš, DNB bankas ekonomists
