Patēriņa cenas februārī salīdzinājumā ar pērno februāri pieauga par 8,7%. Tas ir jauns inflācijas rekords kopš 2008. gada. Salīdzinājumā ar janvāri cenas pieauga par 1,6%, un tā ir lielākā februāra mēneša inflācija kopš deviņdesmitajiem gadiem. Diemžēl ir neizbēgams tālāks inflācijas kāpums jau martā. Uz Baltijas fona inflācija Latvijā ir patīkami mērena, Lietuvā tā sasniegusi 14,2%, bet Igaunijā 12,4%, saskaņā ar Eurostat provizorisko vērtējumu. Diemžēl nevar izslēgt, ka šādus skaitļus ieraudzīsim arī Latvijas datos. Pat 2022.gada vidējā inflācija varbūt būs rakstāma ar divciparu skaitli.
Inflācija šobrīd ir īpaši grūti prognozējama gan tāpēc, ka ir tik neparedzami ir pasaules izejvielu cenas virzošie notikumi, gan tāpēc, ka valsts varbūt turpinās subsidēt gāzes un siltuma izmaksas mājsaimniecībām arī nākamajā apkures sezonā.
No sliktākajiem inflācijas scenārijiem izdosies izvairīties tad, ja:
• Karš Ukrainā drīz beigsies. Tas izklausās ļoti optimistiski, jo patlaban izskatās, ka neviena no pusēm nevar pārliecinoši uzvarēt karu, bet gatavības piekāpties nav. Pašas izraisītā kara sekas Krievijai nepazudīs, jo pasaules uzticēšanās ir sagrauta, taču daļēja sankciju atcelšana būtu iespējama.
• Sankciju režīms stabilizēsies, kļūs prognozējams un pieļaus Krievijas svarīgāko izejvielu eksporta turpināšanos. Pēc tam, kad sākotnējais cenu šoks būs piebremzējis patēriņu un saimniecisko aktivitāti pasaulē, jo īpaši Eiropā, relatīvi netraucētu enerģijas piegāžu turpināšanās var radīt ļoti ievērojamu cenu kritumu. Pārtikas cenas lielā mērā būs atkarīgas arī no iespējas Ukrainā sākt pavasara lauku darbus.
Cenu kāpumu Latvijā virza izejvielu “piesātinātās” produktu grupas. Pārtikas, mājokļa un transporta tēriņu devums gada inflācijā februārī bija 6,8 procentpunkti, tātad gandrīz 4/5 no kopējā cenu kāpuma. Pārtikas dārdzība gada laikā kāpa par 11,8%, mājokļa uzturēšanas – par 11,2%, bet transporta – par 14,3%. Turpmākajos mēnešos “viskaitīgākā” ietekme būs transporta izdevumiem, mājās patērētās enerģijas izmaksas šobrīd ierobežo cenu griesti, bet pārtikas izejvielu sadārdzināšanās biržās cenas veikalos ietekmē pakāpeniskāk. Lielāko pārtikas dārdzības risku šobrīd rada kviešu cena, kas nupat sasniedza 422 eiro par tonnu, pēc tam atkāpjoties līdz 397, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā vidēji piecu gadu laikā. Krievija un Ukraina līdz šim nodrošināja trešdaļu pasaules kviešu eksporta, citu pārtikas produktu tirgus karš skar mazāk.
Iespējams, ka izejvielu cenu lēcienus šobrīd daļēji nosaka panika, tāpēc var cerēt uz tirgus nomierināšanos un atsevišķu produktu cenu kritumu. Taču šis gads aizritēs galvu reibinošu cenu svārstību riska ēnā. Pasaules ekonomika šobrīd ir kā organisms, kurā brīvu asins plūsmu traucē žņaugi. Tie ir vajadzīgi, lai mazinātu asinsizliešanu, taču rada diskomfortu un ir bīstami ilgākā laika posmā. Krievija veido mazāk nekā 2% pasaules ekonomikas, bet tā ir svarīga izejvielu piegādātāja. Turklāt karš ir pastiprinājis jau iepriekš vērojamo tirgu spriedzi.
Tāpēc pasaules enerģijas cenu indekss, eiro izteiksmē rēķinot, ir ceturto daļu virs 2008. gada jūlija vēsturiskā rekorda, bet lauksaimniecības produktu cenu indekss 2011.gada marta līmeni pārsniedz par trešdaļu. Globālās pārtikas cenas ir divas reizes augstākas nekā pirms diviem gadiem. Latvijas iedzīvotājiem tas ir nepatīkami, cilvēkiem nabadzīgajās valstīs var būt katastrofāli, t.s. arābu pavasara nemierus lielā mērā izraisīja tieši 2010-2011.gada pārtikas cenu krīze. Nafta šobrīd maksā 116 eiro par barelu, salīdzinājumam, tipiska barela cena trīs gadu periodā pirms 2014. gada naftas cenu kraha cena bija 80 eiro. Attiecībā pret ienākumiem degvielas cenas Latvijā nav visu laiku augstākās, bet priecīga ziņa tā nav.
Izejvielu cenu dārdzības tāpat kā Krievijas ambīciju savaldīšanas problēmu var atrisināt, ieguldot vēl vairāk resursu fosilo kurināmo aizstāšanā. Eiropas valstis ir atzinušas, ka nav gatavas tūlīt un pilnībā atteikties no Krievijas enerģijas. Taču ir iespējams šo problēmu atrisināt ilgākā laikā. Ne velti šodien ES paziņoja par jaunu aizņemšanās programmu, kas finansēs ieguldījumus AER. Tā ir otrā šāda programma ES vēsturē, pirmā bija saistīta ar Covid seku pārvarēšanas programmu. Rietumi neveiks pasākumus, kas Krievijas ekonomiku sagrautu dažu mēnešu laikā, taču tās virzienā ir notēmēts spēcīgs ierocis. Vācija jau bija atvēlējusi 200 miljardus šim mērķim. Lai atrisinātu inflācijas kāpuma un drošības problēmu, Latvijai un Eiropai ir jārīkojas stratēģiski – ātri risinājumi nav iespējami.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
