Saskaņā ar CSP šodien publicētajiem datiem, iekšzemes kopprodukts 3.ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada auga par 2.5%. Pieaugums pret 2.ceturksni sezonāli izlīdzinātajos datos bija 0.4%.

Šis pieaugums ir ievērojami lēnāks, nekā varēja gaidīt, un izziņotie dati rada vienu svarīgu jautājumu. Šodien tiek vēstīts, ka kāpums ražošanas nozarēs ir bijis 3%. Tas ir patiess pārsteigums. Saskaņā ar CSP jau publicētajiem datiem, divos no trijiem 3.ceturkšņa mēnešiem rūpniecības izlaide vidēji kāpa vairāk nekā par 7%. Vai septembrī var būt noticis kas tāds, kas varētu krasi mainīt kopainu? Kāda slavena Liepājas rūpnīca, par spīti tās diezgan nelielajai pievienotajai vērtībai un ietekmei uz nodarbinātību mēdz rūpniecības datus „šūpot” ar savu lielo apgrozījumu, redzēsim. Nav šaubu, ka ražošanas apjoms ir strauji audzis lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, ievērojot izcilo graudu ražu. Jāpiebilst, ka, par spīti zemai šā produkta cenai, vēl 1.pusgadā nozīmīgi auga arī piena ražošanas apjoms, kuru acīmredzot vairāk ietekmē agrāk iesākto investīciju projektu pabeigšana, nevis īstermiņa cenu svārstības. Laika apstākļi bija ļoti labvēlīgi mežsaimniecībai.

CSP arī ziņo, ka tirdzniecībā pievienotā vērtība pieaugusi par 3%. Šis vērtējums atbilst gaidām. Nav šaubu, ka mazumtirdzniecībā pieaugums bijis straujāks, taču austrumu kaimiņvalstu krīzes dēļ ar nopietnām grūtībām saskaras vairumtirdzniecība, kuras īpatsvars Latvijas ekonomikā ir ļoti liels. Citās pakalpojumu nozarēs pieaugums tiek vērtēts vidēji 2% līmenī, arī tas šķiet pamatoti. Šī grupa ietver vairākas dinamiskas nozares, kā finanšu pakalpojumi, ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumi, informācijas pakalpojumi. Taču kopējo sniegumu šajā ceturksnī varētu būt vilkusi uz leju nekustamo īpašumu nozare, daļēji bāzes efekta dēļ — pērn 3.ceturksnī tā strauji auga.

Atliek vien gaidīt vēl papildus informāciju par nozarēm un to, vai IKP pieauguma temps tiks būtiski pārvērtēts papildinātajos un precizētajos datos pēc mēneša.

Šobrīd reālistisks priekšstats par ekonomikā notiekošo ir īpaši svarīgs, jo valsts budžeta apspriešanas laikā ekonomikas norisēm tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, un ne vienmēr tas notiek ļoti konstruktīvi, jo intereses mēdz gūt virsroku pār objektivitāti. Tāpēc šeit uzsvēršu trīs, manuprāt, svarīgākās patiesības:

·  Izaugsmes bremzēšanos pēdējo 2 gadu laikā, galvenokārt radīja acīmredzami pārejoši faktori. Tie bija, hronoloģiskā secībā — krīze metālu ražošanā; eiro ieviešanas ietekme uz cenu uztveri un patēriņu; Krievijas ekonomikas grūtības un importa ierobežojumi. To ietekmei izsīkstot, izaugsme paātrināsies – jautājums ir tikai „kad”, nevis „vai”.

· Ekonomikas potenciālais pieauguma temps augstāks nekā šībrīža sniegums. Starptautiskais Valūtas fonds vērtē, ka tas ir ap 4% un tas ir ticami.

· Šajā desmitgadē IKP pieaugums var paātrināties virs šī tempa, strauji pieaugot no jauna izsniegtu kredītu tempam, to var veicināt arī veiksmīgas apstākļu sakritības eksportā. Taču, ja šāds izaugsmes izrāviens notiks, tā iemesli un ilgtspēja būs jāvērtē ļoti piesardzīgi.

· Valsts budžeta veidošana un šī procesa saceltā emociju vētra rada daudz kategorisku paziņojumu par ekonomisko politiku un tās ietekmi uz izaugsmi. Ir kritiski vērtējami lēmumi, kā solidaritātes nodoklis un jo īpaši tā kuriozais pamatojums no Finanšu ministrijas puses. Taču šo lēmumu ietekme nebūs tik liela, lai izšķiroši ietekmētu ekonomikas attīstības gaitu.

Pēteris Strautiņš, ekonomists, DNB Banka