Augustā inflācijas pieauguma skrējiens apstājās, cenu kāpums gada griezumā palika nemainīgs jeb 21,5%. Tas nenozīmē, ka būtu apstājies cenu līmeņa kāpums, jo dzīves dārdzība augustā pret jūliju pieauga par 0,4%. Ja pagājušā gada augusts būtu bijis “normāls”, tas ir, cenu līmenis pret jūliju tad būtu samazinājies, gada inflācija jaunākajos datos būtu turpinājusi augt. Pagājušā gada vasara bija brīdis, kad sākās lielais cenu skrējiens. Gada inflācija varētu turpināt pauzi septembrī, pēdējo lielo soli augšup tā spers oktobrī, kad stāsties spēkā jaunie Rīgas Siltuma tarifi. Pēc tam vēl pāris mēnešus inflācija nedaudz pieaugs.
Taču, tā kā gada inflāciju ir sācis samazināt t.s. bāzes efekts – strauji kāpjošā pērnā gada cenu līmeņa līkne, tad vissvarīgākais jautājums ir nevis, kad sāks samazināties inflācija, bet kad sāks samazināties cenu līmenis. Domājams, ka cenu kāpums beigsies vien nākamajā pavasarī vai vasaras sākumā. Pēc tam ir iespējami divi scenāriji:
• ja gāzes un elektrības cenas Eiropā koriģēsies strauji, tad sekos īsa, bet spēcīga deflācija Latvijā un pārējās Baltijas valstīs;
• ja gāzes un elektrības cenas samazināsies pakāpeniski, tad gaidāms vairākus gadus ilgs zemas inflācijas vai mērenas deflācijas periods, enerģijas cenu kritumu visumā līdzsvarojot citu cenu kāpumam. Inflācijas līkne kā čūska ap nulles līniju locījās laikā starp 2013. un 2016. gadu, kad četrus gadus cenu līmenis Latvijā gandrīz nemainījās – 2016. gada decembrī cenu līmenis bija tikai par 2,6% augstāks nekā 2012. gada decembrī.
Augustā nemainīga bija ne tikai gada inflācija, bet arī faktori, kas noteica tās turēšanos augstajā līmenī. Lielākā ietekme ir izdevumiem par mājokli, pārtiku un transportu, visās trijās patēriņa groza kabatās cenu līmeni tieši vai netieši ceļ enerģija. Tā kā nav lietderīgi nodarboties ar “matu skaldīšanu” un publiski pieejamas informācijas pārstāstīšanu, veltīsim uzmanību vēsturiskajam kontekstam un inflācijas problēmas risināšanas iespējām.
Ir skaidrs, ka Latvijas un pārējo Baltijas cenu līmeņa tuvināšanās ES vidējam ir aizskrējusi pa priekšu vēstures loģikai, to noteikusi liela enerģijas un pārtikas daļa patēriņa grozā, kā arī enerģētikas nacionālās un reģionālās īpatnības. Cenu līmenis Igaunijā šogad jau faktiski ir sasniedzis Eiropas vidējo. Gāzes un elektrības, varbūt arī naftas produktu cenām samazinoties, arī lejupvērstā ietekme uz cenu līmeni Baltijā būs neproporcionāla.
Turklāt nevajadzētu paļauties tikai uz pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbību, enerģētika pat miera laikos nav nekāds brīvā tirgus etalons. Ir liela iespēja un liela nepieciešamība patēriņa cenu dinamiku regulēt ar politiskajiem lēmumiem. Tie var būt divējādi:
• Valsts tieša iejaukšanās tirgus mehānismos vai, precīzāk, tirgus principiem ļoti nosacīti atbilstošajos procesos, kas šobrīd nosaka enerģijas cenas. ES līmenī tiek spriests par griestiem gāzes importa cenām. Spānijā valsts subsidē jaudas, kuru izmaksas šobrīd nosaka elektrības cenu, tas ir gāzes elektrostacijas. Tā kā citu ražotāju, jo īpaši atjaunojamo energoresursu jaudu izmaksas ir niecīgas attiecībā pret to, ko maksā patērētāji, tā ir iespēja radīt lielu patērētāju ietaupījumu ar salīdzinoši mazu valsts ieguldījumu.
• Atbalsts enerģijas patērētājiem. Ministru Prezidents ir izteicies par varbūtējiem griestiem siltuma cenai, kas nozīmē, ka valsts subsidētu 100% no izmaksām virs noteikta līmeņa, nevis 50%, kā šobrīd apstiprinātajā palīdzības programmā.
Cerības uz enerģijas nastas atvieglojumu sniedz ne tikai pa dienām augošā politiskā griba, bet arī notikumi biržās. Gāzes cena no ļoti vājprātīgas kļuvusi par vājprātīgu. Par spīti pilnīgam Krievijas gāzes piegādes pārtraukumam, cena nostabilizējās pie 200 eiro par MWh, brīdi tā bija aizskrējusi virs 300 eiro par MWh. Elektrības cenas Nordpool Latvijas zonā septembrī līdz šim bijušas par 29% zemākas nekā augustā. Naftas cena ir nokritusies zem 90 dolāriem, pēdējo reizi tik zema tā bija februāra sākumā. Turklāt ir normalizējusies naftas un benzīna cenas starpība, pagaidām gan neparasti dārga ir dīzeļdegviela.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
