Aizvadīto divu gadu laikā inflācija bija lielākā ekonomiskā problēma. Tā ir atrisināta. Novembrī cenas gada laikā pieauga par procentu. Ja izskaita pārtiku, visu pārējo preču un pakalpojumu vidējais cenu līmenis nemainījās. Mājokļu uzturēšanas ietekme bija izteikti negatīva (-1,8 pp), tāda tā bija arī transportam (-0,7 pp), bet cenas auga alkoholam un tabakai, veselības aprūpei – katram 0,5 pp ietekme.
Mēneša laikā cenas nemainījās, šis ir ceturtais mēnesis pēc kārtas ar mēneša inflāciju zem vēsturiskās normas. Sagaidāms, ka cenas decembrī nedaudz samazināsies, pateicoties sezonalitātei un degvielas cenu ietekmei. Tā kā arī pērn decembrī bija mēneša deflācija (-0,4%), gada inflācija daudz nemainīsies. Lielas gada inflācijas izmaiņas nav gaidāmas arī janvārī, tad cenu līmeni paaugstinās nodokļu izmaiņas, bet arī šī gada sākumā mēneša inflācija vēl bija diezgan liela (1,3%), līdz ar to bāzes efekts labvēlīgs. Turpmākajos mēnešos gada inflācija drīzāk vēl samazināsies, cauri piegādes ķēdēm patērētāju virzienā veļoties importa cenu krituma vilnim. Pasaules vēsmas turpinās patērētājiem labvēlīgi ietekmēt transporta un mājokļu uzturēšanas izmaksas, tikai pārmaiņas kļūs pakāpeniskākas.
Nākamā gada laikā ir drīzāk jāsamazinās kopējam pārtikas cenu līmenim, kura augstākais punkts bija aprīlī. Atsevišķu pārtikas produktu cenas nepārprotami atspoguļo inerci, piemēram, miltu un citu graudaugu cenas novembrī bija par 74% augstākas nekā pirms trim gadiem, kaut graudu cenas biržās jau ir gandrīz pilnīgi normalizējušās. Pārtikas izejvielu cenu kopējais līmenis pasaulē ir lejupejošs. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) indekss novembrī sasniedza jaunu zemāko punktu kopš 2021. gada marta. Gada laikā tas samazinājies par 10,7%, bet kopš augstākā punkta kara sākumā – tieši par ceturto daļu. Taču ir atsevišķi produkti, kas ir strauji sadārdzinājušies – olīveļļa, apelsīnu sula. Ļoti dārgs ir arī cukurs. Līdz ar to atsevišķi produkti vēl var kļūt dārgāki. Taču nav gaidāms nozīmīgs cenu kāpums trim vissvarīgākajām produktu grupām – pienam, gaļai, maizei.
Vienīgais nozīmīgais atlikušais risks cenu stabilitātei ir aizejošā gada neraksturīgi augstais algu kāpums, bet straujā naudas aprites sabremzēšanās (3. ceturksnī IKP naudas izteiksmē auga vien par 1,8%) darba tirgum uzlies pamatīgu auksta ūdens šalti. Nav šaubu, ka darbaspēka izmaksu kāpuma atbalss cenu datos kādu laiku vēl būs jūtama, bet disinflācijas spēki kopumā izskatās stiprāki.
Kopējās preču cenas jau ir sākušas samazināties, tās novembrī bija par 0,6% lētākas nekā pirms gada. Visstraujāk “kažoku apmeta” nepārtikas preču cenas, to inflācija no +27% pirms gada samazinājusies līdz -4,7%. Biržu enerģijas, izejvielu cenu kritums, starpkontinentālo transporta izmaksu daudzkārtīga samazināšanās, pāreja no ražošanas jaudu deficīta uz pārpalikumu, tas viss ļauj lētāk iegādāties degvielu, siltumu, elektrību un visdažādākās ilglietošanas preces. Mājokļu uzturēšanas izmaksu gada dinamika no +44,4% pirms gada ir pārvērtusies par -9,1%. Pakalpojumu inflācija samazinās lēnāk, bet noturīgi, no 11,1% cenu kāpuma maijā ir atlikusi apmēram puse jeb 5,8%. Pārtikas (neskaitot bezalkoholiskos dzērienus) gada inflācija gada laikā ir kritusies vairāk nekā desmitkārtīgi, no 30% līdz 2,8%.
Interesantākais notikums pasaulē aizvadītā mēneša laikā no cenu groza skatupunkta ir bijis naftas cenu kritums, Brent barela cena samazinājās no 85 dolāriem novembra sākumā līdz 75 dolāriem. Apvienojumā ar pārstrādes maržu kritumu tas samazinājis benzīna biržas cenas līdz zemākajam līmenim vairāk nekā divu gadu laikā. OPEC+ kārtējo reizi ir iegāzusi dalībvalstu vājā disciplīna. Tā ir problēma, ar kuru šis tā saucamais kartelis netiek galā jau desmitgadēm, te nekādas izmaiņas nav gaidāmas. Arī tehnoloģiskās tendences nav šai organizācijai labvēlīgas. Iekšdedzes dzinēju auto pārdošanas augstākais punkts bija jau tālajā 2017. gadā, elektriskās piedziņas ietekme jau samazinājusi naftas pieprasījumu par ~2%.
Inflācija uz Latviju atnāca no pasaules tirgiem, tur tā arī ir aizgājusi. Atsevišķu preču un pakalpojumu cenu kāpums vēl ir straujš, bet tas galvenokārt ir inerces rezultāts, kuras spēks nevar būt bezgalīgs. Tā ir iespēja mainīt dienaskārtību un lielāku vērību veltīt ekonomikas izaugsmes veicināšanai.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
