Šī gada 2. ceturksnī Latvijas ekonomika piedzīvoja strauju izaugsmi, IKP pieaugums gada griezumā bija straujākais kopš 2007. gada 2. ceturkšņa, brīža pirms tā saucamā inflācijas apkarošanas plāna stāšanās spēkā. Ir apstiprināta pirms mēneša publicētā sākotnējā novērtējuma galvenā ziņa – IKP ir pārsniedzis pirmspandēmijas augstāko punktu.
Gada griezumā ekonomika pieaugusi par 11,1 %, bet pieaugums attiecībā pret 1. ceturksni ir 4,4 %. Arī šādā griezumā kāpums ir viens no visu laiku spēcīgākajiem, atskaitot pandēmijas pirmā viļņa pārvarēšanas brīdi pērn, ceturkšņa pieaugums vēl spēcīgāks bija tikai tālajā 2006. gadā. Atšķirībā no laika pirms 15 gadiem, šobrīd ekonomiku virza nevis patēriņa neprāts, bet atbrīvošanās no pandēmijas laika ierobežojumiem, kā arī ekonomikas ilglaicīgās izaugsmes stāsts.
Latvijas un pasaules ekonomikā notiekošās strukturālās pārmaiņas ir radījušas lieliskas iespējas apstrādes rūpniecībai. Ja IKP ir pārsniedzis 2019. gada beigu līmeni mazāk nekā par procentu, tad rūpniecībā pārsniegums ir ap 7 %. Izmantojot ārkārtas apstākļu radīto pieprasījuma grūdienu, nozare ir guvusi iespējas palielināt tirgus daļas pasaulē un nopelnīt naudu tālākai modernizācijai. Salīdzinājumā ar pērnā gada 2. ceturksni, kad apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība kritās par 6,9 %, šī gada pavasarī tā ir augusi par 15,2 %. Citās ļoti svarīgās eksporta nozarēs – komercpakalpojumos, informācijas un sakaru pakalpojumos pievienotā vērtība vēl nedaudz atpaliek no iepriekšējām virsotnēm. Taču tas skaidrojams ar joprojām daļēji ierobežoto aktivitāti iekšzemē, pakalpojumu eksporta dati uzrāda noturīgu progresu šajās jomās. Savukārt transporta joma pagaidām apmēram par piektdaļu atpaliek no līdzšinējām virsotnēm, šī plaisa saglabāsies ilgāku laiku, jo strauja tranzīta atgūšanās nav gaidāma.
Savukārt lielākajā (galvenokārt) iekšzemes pieprasījuma nozarē tirdzniecībā aktivitāte ir tuva pandēmijas stāsta sākumpunkta līmenim. Šajā un saistītajās nozarēs mums šobrīd dinamika atpaliek no kaimiņvalstīm, jo īpaši no Lietuvas. Par to viņus šobrīd nevajadzētu skaust, citur Baltijā patēriņa un mājokļu tirgus bums jau tuvojas pārmērību slieksnim, ja vien to jau nav pārkāpis. Prioritāte šobrīd ir iepriekšējos gados radušās eksporta attīstības atpalicības pārvarēšana. Diemžēl par spēju izdarīt to ātri prognozes nav optimistiskas, jo pārējo Baltijas valstu panākumu saknes meklējamas iepriekšējās desmitgades pirmajā pusē un vēl senāk pieņemtos politiskos lēmumos, kuri tikai tagad nes augļus.
Taču nav šaubu, ka vismaz attiecībā pret mūsu pašu līdzšinējām datu līknēm progress turpmākajos ceturkšņos būs pieklājīgs, lai arī tik spilgtus skaitļus vairs neredzēsim. Domājams, ka šobrīd jeb 3. ceturksnī IKP pieaugums ceturkšņa griezumā varētu būt daudz mērenāks: 1-2 procentu robežās, bet 4. ceturksnī būs vēl vājāks jaunu sanitāro risku dēļ, pirms jauna paātrinājuma nākamgad. Taču nav lielu šaubu, ka šogad IKP pieaugums pārsniegs 4 %, nākamgad tas varētu būt 5-6 % robežās. Latvija šogad būs izlietojusi lielāku daļu no cikliskās atgūšanās “rezerves”, attiecīgi nākamgad tās paliks mazāk, taču tad būs citi izaugsmi virzoši faktori.
Skatoties uz notikumiem no IKP izlietojuma puses, lielāko devumu sniedza kopējās investīcijas, kuras gan galvenokārt atspoguļo grūti izprotamu krājumu pieaugumu, kas varētu pēc kāda laika tikt atzīts par kaut ko citu, kā rāda pieredze. Taču veselīgu un spēka ziņā līdzīgu stimulu ekonomikai sniedza patēriņš un eksports. Ja var ticēt publicētajiem aprēķiniem, eksports reālā izteiksmē ir tikai aptuveni aizsniedzies līdz pandēmijas ieplakas sākumam, bet patēriņš joprojām no tās atpaliek par desmito daļu, kamēr kopējā kapitāla veidošana jau ir vairāk nekā par trešdaļu lielāka, taču šajā stāstā, tā teikt, turpinājums varbūt vēl sekos.
Attīstība turpmākajos gados būs ļoti atkarīga no investīcijām. Ziņas no mājokļu tirgus ar katru mēnesi spēcīgāk signalizē, ka šis izaugsmes dzinējspēks strauji uzņem apgriezienus, turklāt ne tikai Rīgā un tās apkārtnē. Ir svarīgi to atbalstīt ar visiem iespējamiem politikas instrumentiem, jo ekonomikas pavasarī vēl var būt salnas, kas var visvairāk skart patēriņu, savukārt globālo loģistikas ķēžu konvulsijas un iespējamā koksnes tirgus korekcija uztur mērenus riskus eksporta pusē, tā perspektīvas kopumā gan ir ļoti labas.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
