3. ceturksnī darba tirgus datos salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni nozīmīgi nav mainījies nekas – ne bezdarba līmenis, ne nodarbinātības līmenis, ne strādājošo skaits. Tomēr var teikt, ka situācija ir nedaudz pasliktinājusies. Bezdarba līmenis ir pieaudzis par 0,1 procentpunktu laikā, kad sezonālu faktoru dēļ tam drīzāka bija jāsamazinās, tas sasniedzis 6,5%. Savukārt salīdzinājumā ar pērnā gada 3. ceturksni nodarbināto skaits ir samazinājies par 8,6 tūkstošiem, ko varētu uzskatīt par nozīmīgu pārmaiņu, tas ir gandrīz procents no kopskaita. Bezdarba līmenis gada laikā samazinājies par 0,4 pp, bet tas tāpēc, ka ilglaicīgo demogrāfisko procesu dēļ par 15,3 tūkstošiem samazinājies ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits.

Daudzējādā ziņā 3. ceturkšņa dati atgādina iepriekšējo ceturksni, arī tad bezdarbs palika gandrīz nemainīgs brīdī, kad gadalaiku rituma dēļ tam drīzāk būtu jāsamazinās, tātad varētu teikt, ka faktiski nedaudz pieauga. Ir pamats sagaidīt, ka mērena darba tirgus lejupslīde turpināsies gada beigās un nākamā gada pirmajā pusē. Ir bažas, ka lokāli – atsevišķos novados un pilsētās, varbūt arī reģionos bezdarbs pieaugs ievērojami. Šogad rūpniecības izlaide samazinās par 4-5%, bet nākamgad šajā nozarē gaidāma stagnācija vai neliela izaugsme. Tāpēc apvidos, kur rūpniecība ekonomikā spēlē lielu lomu – tas ir, gandrīz visur ārpus Rīgas, ir bezdarba pieauguma risks. Ražošanas samazināšanās galvenais iemesls, kas ir Eiropas mājokļu tirgus krīze, uz Latvijas ekonomiku vislielākajā mērā izpaužas caur kokapstrādi. Tās radītās darbavietas nereti ir koncentrētas vietās, kur ir maz citu darba iespēju.
Mērenu risku nodarbinātībai radīs arī šī gada straujā algu kāpuma atbalsis. Pirmajā pusgadā algu kāpums bija 12%, gadā kopumā gandrīz noteikti tas būs virs 10%. Algu kāpuma paātrinājums ir atbalss pērnā gada varenajam IKP lēcienam naudas izpausmē par 16,2%. Bija gan veselīgs reālais IKP kāpums, gan ne tik veselīgs, bet uzņēmumu apgrozījumu labvēlīgi ietekmējošs cenu pieaugums.

Nākamgad IKP naudas izteiksmē augs ļoti lēni. Reālais pieaugums visdrīzāk būs zem 2%, cenu izmaiņu ietekme būs tuvu nullei. Tas arī nozīmē, ka lēni augs uzņēmumu apgrozījums, kas daudziem liks sajust šogad strauji pieaugušā algu fonda spiedienu uz rentabilitāti. Daļa uzņēmumi centīsies šo situāciju pārvarēt ar pacietību un iepriekšējos gados izveidotiem uzkrājumiem, jo atlaistus darbiniekus atgūt būtu grūti. Taču daļa uzņēmumu, jo īpaši preču nozarēs, var būt spiesti strādājošo skaitu samazināt. Nav pamats gaidīt visaptverošu nodarbinātības krīzi, pakalpojumu nozarēm būs gan labāks sniegums reālā izteiksmē, gan labvēlīgāka cenu dinamika. Tātad strādājošiem labvēlīgāka tirgus situācija būs Latvijas daļā, kur bezdarbs jau tā ir viszemākais, tas ir – galvaspilsētā un tās tuvākajā apkārtnē, te pakalpojumu nozarēm ir īpaši liela loma.

Var teikt, ka darba tirgus šī gada nogalē un nākamgad tiks spiests no vairākām pusēm. Nodarbinātību nelabvēlīgi ietekmēs preču eksporta krīze un augušās algu izmaksas, kuru mijiedarbība varētu nedaudz paaugstināt bezdarbu. Taču arī uzņēmumi, kas meklē darbiniekus, nejutīsies ļoti komfortabli. Demogrāfijas ietekme nekur nepazudīs, darbinieku deficīts ģeogrāfiski nesakritīs ar darbavietu deficītu. Tātad medijos dzirdēsim daudz it kā pretrunīgu sūdzību. Strādājošo labklājība uzlabosies, strauji kāpjot reālajām algām. Taču par to varēs uzzināt tikai statistikā, jo Latvijā nav pieņemts skaļi teikt, ka klājas labi.

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists