Latvijas rūpniecība oktobrī panāca pirmo pozitīvo gada pieauguma skaitli kopš 2022. gada jūnija. Tas notika, pateicoties lielam kāpumam enerģētikā. To ietekmē laika apstākļi, arī svārstīgo elektrības un gāzes cenu attiecības. Aiz loga redzamais liecina, ka enerģētikā varētu būt izcili labi skaitļi arī novembrī un decembrī. Līdz ar to rūpniecības kopējie rezultāti 4. ceturksnī būs labāki nekā pirmajos desmit mēnešos kopumā, kad tā gada griezumā saruka par 5,3%.
Taču tas vēl neliecina par noturīgu ražošanas vājuma perioda pārvarēšanu. Apstrādes rūpniecībā, kas rāda “patiesās” ekonomikas tendences, oktobrī vēl bija kritums par 3,9%. Arī tas ir labāk par -5,5% šogad līdz šim. Salīdzinājumā ar septembri apstrādes rūpniecība pieauga par 0,2%. Taču tuvākajā nākotnē uz strauju apstrādes rūpniecības atlabšanu vēl grūti cerēt. Oktobra skaitļos ir veiksmes elements, kokapstrādes sarukums tikai par 3,6% ir grūti savienojams ar smagajām nopūtām, kas dzirdamas no šīs nozares puses. Gada dinamikas rādītāji tuvākajos mēnešos var pakāpeniski uzlaboties, pateicoties “izdevīgākai” bāzei – gada griezums tad mērīs izmaiņas attiecībā pret laiku, kad pandēmijas laika preču pieprasījuma burbulis jau bija izlaidis gaisu. Piemērs nozarei, kurā pielāgošanās pieticīgākai dzīvei un tirgiem jau ir notikusi, ir ķīmiskā rūpniecība, kur oktobrī bija pieaugums par 0,8%, bet šogad līdz šim – kritums par 5,5%. Uz to pusi virzās arī nemetālisko minerālu (galvenokārt būvmateriālu) ražošana, kur attiecīgie skaitļi ir -9,9% un -17,7%.
Nemainīgi lieliski šogad ir pārtikas ražotāju rezultāti, tās pieaugums oktobrī (+5,8%) bija lielākais kopš 2017.gada novembra, neskaitot pandēmijas “šūpoļu” radītos pīķus. Konditorejas izstrādājumu ražošana auga par 14,6%, te redzama liela investīciju projekta īstenošanas ietekme. Piena pārstrāde auga par 11,2%, sasniedzot augstāko punktu kopš 2017. gada oktobra. Kopumā labvēlīga aina ir arī mašīnbūvē. Elektrisko iekārtu ražošana auga par +10,6%, mašīnu un iekārtu – par 0,1%, autobūve saruka par 6,4%. Ļoti laba varētu būt citu transportlīdzekļu ražošanas dinamika, pateicoties droniem, bet to datos neredz.
Latvijas preču eksporta pieprasījuma apstākļi joprojām ir drīzāk nelabvēlīgi. Taču finanšu tirgos sāk veidoties priekšnosacījumi eksporta pieaugumam nākotnē. Stabilizējas noskaņojuma rādītāji, līdz šim zemākais eirozonas rūpniecības PMI indekss (iepirkumu vadītāju aptauja) šajā ciklā bija jūlijā. Novembrī bija milzu lēciens rūpniecisko Eiropas valstu akciju indeksos. Tas gan signalizē par šī eksporta tirgus uzlabošanās iespējām, gan arī tieši uzlabo Eiropas ražotāju finansēšanas nosacījumus – iespējas kapitāla piesaistei tirgos, tātad straujākai attīstībai.
Samazinās procentu likmes, pateicoties gan signāliem par lēnāku ASV IKP pieaugumu, gan straujam inflācijas kritumam abpus Atlantijas okeānam. Pasaules finanšu sistēmas svarīgākais skaitlis ir ASV 10-gadīgo obligāciju ienesīgums, tas 19. oktobrī bija gandrīz 5% (4,9898%), bet 4. decembra rītā “atzīmējās” pie 4,2318%. Līdzīgi kopš augstākā punkta oktobrī ir samazinājies Vācijas 10-gadīgo obligāciju ienesīgums, no gandrīz 3% līdz 2,3530%. Gan ilgtermiņa valsts obligāciju ienesīgums, gan “peldošās” īstermiņa likmes (Euribor) ietekmē mājsaimniecību un uzņēmumu aizņemšanās iespējas. 12 mēnešu Euribor augstākais punkts bija 29. septembrī – 4,228%, decembra sākumā tas samazinājās līdz 3,902%. Eiropas ekonomikas veiktspēja jeb spēja augt, neradot inflācijas spiedienu, varētu būt lielāka, nekā bija domāts. Ar katru dienu vairāk apstiprinās, ka 2021. – 2022.gada inflācijas lēcienam bija pārejošs raksturs.
Latvijas rūpniecības cikliskumam ļoti svarīgajām kokzāģētavām un to produktu tālāk apstrādātājiem noieta tirgi visdrīzāk būs nepievilcīgi līdz pat nākamā gada beigām. Diemžēl paies laiks, līdz procentu likmju kritums atkal iekustinās mājokļu tirgus, tiem ir liela inerce. OECD eirozonas mājokļu būvatļauju indekss turpināja strauji slīdēt lejup līdz pat oktobrim, tad tas bija 123 punkti salīdzinājumā ar vidēji 183 punktiem šajā gadsimtā. Kopš pandēmijas veicinātā būvniecības buma augstākā punkta 2022. gada martā indekss ir zaudējis ceturtdaļu. Pat pēc tam, kad zemāko punktu sasniegs šī līkne, paies laiks, līdz pozitīva kļūs būvniecības uzsākšanas dinamika un arī tad vēl būs jāgaida līdz būvniecības kopējā apjomu pieaugumam.
Labā ziņa – tiem, kas šo laiku pārdzīvos, pēc tam būs labas peļņas iespējas, jo strukturālais mājokļu deficīts Eiropā pieaug.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
