Kopš septembra sākuma vai visi iespējamie datu pienesumi par Latvijas ekonomiku bija iepriecinoši, bet novembris nu atnesis mazu minorīgu noti — apstrādes rūpniecības izlaide septembrī pret augustu sezonāli izlīdzinātajos datos bija samazinājusies par 1.7%, atzīst DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Jāsaka gan, ka šis kritums seko pēc septiņus mēnešus ilga kāpuma. Rūpniecības izlaides mēneša dati gan augšupejas, gan lejupejas periodos parasti līdzinās kardiogrammai – tie nemēdz ilgstoši virzīties uz vienu pusi. Tāpēc izlaides samazināšanās septembrī nenozīmē, ka augšupejas tendence rūpniecībā būtu apstājusies.
Tieši pretēji, apmeklējot ražošanas uzņēmumus, ir jūtams entuziasms un līdz šim nekad nepieredzēta vienprātība par to, ka nākotne būs labāka par tagadni un vēl jo vairāk par diezgan nesenu, bet samērā drūmu pagātni. Tiesa gan, pieauguma tempi turpmāk vairs nebūs tik strauji kā līdz šim. Ja šī gada pieaugumu galvenās nozares, izņemot pārtikas pārstrādi, vērtē 10-30% diapazonā, tad nākamgad tas varētu drīzāk būt ap 10%. Tātad rūpniecības „kardiogrammas” līkne virzīsies uz augšu, kaut arī nebūs taisna, kā jau arvien.
Apstrādes rūpniecības kopējās izlaides kritums septembrī pamatā skaidrojams ar sakritību: divas galvenās apakšnozares — pārtikas un koksnes pārstrāde, kurās izlaide bija pieaugusi vairākus mēnešus pēc kārtas, piedzīvoja vienlaicīgu korekciju. Ļoti uzkrītoša ir farmācijas izlaides samazināšanās par 50%. Krasas izmaiņas atsevišķos mēnešos var radīt sakritības, taču lejupslīde 2010.gadā kopumā liek brīnīties arvien vairāk, jo nozares uzņēmumu vadītāji, acīs skatoties, apgalvo un zvēr, ka patlaban viņu ražošanas apjomi ir lielāki nekā jebkad bijuši.
Arī runājot par izmaiņām gada 3.ceturksnī kopumā pret iepriekšējo periodu, pieaugums bijis lielākajā daļā nozaru, liels kritums – tikai elektrisko mašīnu ražošanā (-12.1%), taču tas seko fantastiskam 101.6% kāpumam 2.ceturksnī. Arī gada griezumā skatoties, 3.ceturksnī pārsvarā gar acīm zib plusiņi.
Vērā ņemams kritums tāpat kā iepriekšējos ceturkšņos redzams zivju konservēšanā, lai gan arī šie skaitļi glabā kādu lielu noslēpumu. Tāpat arī mēbeļu ražošanā, kuras nesenā pieredze tiešām nav spoža. Neviena cita rūpniecības nozare pēdējo gadu laikā nav spējusi sagādāt tik daudz vilšanos, kaut arī tās straujai attīstībai, šķiet, ir tik daudz priekšnoteikumu — izejvielas, darbaspēks, labi dizaineri. Ja no iepriekšējās desmitgades sākuma līdz 2006.gadam mēbeļu ražošana divkāršojās, tad patlaban tā diemžēl ir atgriezusies izejas punktā. Latvijā nav liela mēroga mēbeļu ražotņu, kas ļautu konkurēt ar cenu ļoti plaša patēriņa produktu ražošanā. Taču patlaban nozarē notiek daudz radošu eksperimentu, un intuitīvi šķiet, ka drīz no šīs ideju dzirksteļošanas jāizlec kādai lielai komerciālai veiksmei. Patlaban īpaši gribētos atzīmēt Jūrmalā strādājošā ģimenes uzņēmuma „Rauzas kompānija” ražoto Mint Furniture kolekciju, kuras dizains guvis lielu starptautisku atzinību un kam ir arī citas interesantas iestrādes.
Interesantas pārmaiņas notiek arī Latvijas enerģētikā. Iepriekšējos gados vasarās Rīgas termoelektrostacijas gandrīz vienmēr strādāja tikai koģenerācijas režīmā ar mērķi nodrošināt pilsētas siltā ūdens pieprasījumu. Taču jau kopš augusta TEC-2 jaunās iekārtas strādā arī kondensācijas režīmā, proti, tiek ražota elektrība. Līdz ar to septembrī un gada 3.ceturksnī kopumā par attiecīgi 15.5% un 17.4% ir pieaudzis izlaides apjoms enerģētikā (elektrības ražošanā un gāzes apgādē), kas tālu pārsniedz enerģijas pieprasījuma pieaugumu Latvijā.
Autors: Kate Namniece, BIZNESS.LV
