Cenas oktobrī pieauga nedaudz straujāk nekā gaidīts, par 0.8% pret septembri. Savukārt gada inflācija pakāpās no 0.6% līdz 1.0%. Sagaidāms, ka līdz gada beigām inflācija paaugstināsies līdz 1.6%, bet nākamgad caurmērā būs nedaudz virs 2%.
Mēneša inflāciju gandrīz pilnībā izskaidro apģērbi, svaigi dārzeņi un degviela. Tātad visumā sezonālas, kaut šogad īpaši izteiktas kustības apvienojumā ar naftas cenas kāpuma atspulgu. Piemēram, apģērbu cenas oktobrī parasti aug par 2-3%, šogad par 6.4%.
Gada laikā pusi no cenu kāpuma izskaidro pārtika. Tās cenas kopš 2012.gada svārstījās ap vienu punktu. Globālie pārtikas produktu tirgi joprojām kopumā diezgan labvēlīgi cenu stabilitātei, kviešu un cūkgaļas cenas drīzāk turpina slīdēt uz leju. Taču jau pāris mēnešus strauji aug ilgi glabājamo un tālu transportējamo piena produktu cenas, kas ietekmē arī svaigo produktu izmaksas. Turklāt pārtikas izmaksas neizbēgami ietekmē arī augošās algas Latvijā.
Gada inflācija neturpinās palielināties tādā tempā kā oktobrī, taču kopējais virziens dažus mēnešus būs augšup. Izsīkst aizvadīto divu gadu globālā izejvielu cenu krituma ietekme. Tāpat aizvadīto pāris mēnešu laikā ir saņemti signāli, ka inflācija eirozonā un pasaulē nākotnē būs nedaudz augstāka, nekā bija domāts. Populārs inflācijas indikators ir finanšu tirgos slēgti mijmaiņas darījumi, kas parāda tirgus dalībnieku sagaidīto inflācijas līmeni vidējā laika periodā – piemēram, kāda tā būs pēc pieciem gadiem. Desmitgades sākumā tirgi sagaidīja, ka eirozonā tā pēc šāda laika perioda nedaudz pārsniegs 2%. Augustā un septembrī šis indikators nokritās līdz vēsturiski zemākajam līmenim, ap 1.25%, šobrīd tā pieaugusi līdz 1.45%. Tātad tirgi sagaida, ka ECB joprojām nesasniegs savu mērķi (inflācija nedaudz zem 2%), taču inflācija būs nedaudz augstāka. Ja šī prognoze piepildīsies, tad Latvijā kā uz eirozonas kopējā fona diezgan strauji augošā ekonomikā inflācija būs augstāka, ap 2% vai nedaudz virs šī līmeņa.
Līdzīgi signāli pienāk arī no pārējās pasaules. ASV vidējā termiņā sagaidāmā inflācija augusi vēl straujāk. Ķīnā ir beidzies vairākus gadus ilgušais ražotāju cenu deflācijas periods, kas ir bijis spēcīgs cenas samazinošs faktors visā pasaulē.
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
