Vissvarīgākais skaitlis šodienas CSP ziņojumā – attiecībā pret iepriekšējo periodu IKP 4. ceturksnī pieauga par 0,3%. Tātad ir pārtraukta divus ceturkšņus ilgusī IKP samazināšanās pret iepriekšējo periodu, ko izraisīja kara radītā nenoteiktība, tirdzniecības sakaru pārtraukums, piegāžu ķēžu samezglojumi un enerģijas cenu kāpums. Tas ir neliels panākums, taču apsveicams, jo ārējā vide 4. ceturksnī joprojām bija ļoti nelabvēlīga.
Īpaša uzslava rūpniecībai par pārsteidzoši sekmīgo pretošanos izmaksu kāpumam un tirgu vājumam, kā arī patērētājiem par apbrīnojamo noturību enerģijas izdevumu radīto grūtību priekšā. Apstrādes rūpniecība pērnā gada nogalē paveica vairāk, nekā no tās varēja prasīt. Augstās enerģijas cenas un apvienojumā ar atsevišķu svarīgu galaproduktu (zāģmateriāli) cenu kritumu veidoja konkurētspējai nelabvēlīgu vidi, taču ražošanas izmaiņas attiecībā pret iepriekšējo ceturksni bija pozitīvas, ja vien decembra dati neslēpj kādu nejauku pārsteigumu. Apbrīnojami strauja attīstība ir turpinājusies biznesa pakalpojumu, kā arī informācijas un sakaru nozarēs, pateicoties pakalpojumu eksporta spožajam sniegumam.
IKP ir samazinājies divus ceturkšņus pēc kārtas, tikpat ilgi ekonomika nav augusi gada griezumā – 3. ceturksnī -0,6%, bet 4.ceturksnī nulle. Šo vājuma brīdi ir radījuši nelabvēlīgi ārējie apstākļi, bet, tiem mazinoties, izaugsme atsāksies. Turklāt šis brīdis jau tuvojas, piemēram, elektrības un gāzes cenas janvārī ir apmēram četras reizes mazākas nekā pērn augustā. Patēriņš gada vidū atgūsies strauji, ilgāku laiku tas var prasīt ražotājiem, jo recesijas vai vājas izaugsmes inerce eksporta tirgos būs ilgstošāka. Savukārt pakalpojumu eksportētājiem šis gads solās būt ļoti ienesīgs. Investīciju dinamika ļoti lielā mērā ir valsts pārvaldes lēmumu ietekmes zonā. Šis ir labākais laiks, kad strauji paātrināt ES fondu apguvi – ekonomiskā situācija kopumā ir viduvēja, materiālu (enerģija, metāli, koksne) cenas biržās ir samazinājušās. Lai kādas patlaban būtu grūtības kvalificētu darbinieku piesaistē celtniecībā, turpmākajos gados tās būs lielākas.
Saskaņā ar šodien publicēto provizorisko vērtējumu pērn kopumā Latvijas ekonomika auga par 1,8%. Pagājušajā gadā kopumā straujāk augošā nozare bija izmitināšana un ēdināšana (apmēram +60%), bet lielākā pozitīvā ietekme bija komercpakalpojumiem, kas auga apmēram par 15%. Savukārt lielākā negatīvā ietekme bija tirdzniecībai un celtniecībai. Pērnā gada datos ir redzams pamatīgs kontrasts starp galvenajām eksporta nozarēm (lauksaimniecība un mežsaimniecība, apstrādes rūpniecība, transports, izmitināšana un ēdināšana, informācija un sakari, komercpakalpojumi), kurās visās ir bijis pieaugums, dažās ļoti straujš, un uz iekšējo pieprasījumu vērsto ekonomikas daļu, kur rezultāti bija ļoti dažādi. Sagaidāms, ka šogad galvenā veiksmes un neveiksmes robežšķirtne būs nevis eksports un vietējais tirgus, bet pakalpojumu un preču nozares. 2023. gadā kopumā IKP izmaiņas būs tuvu nullei, bet ar lieliem kontrastiem starp ceturkšņiem, kā arī rezultātiem dažādos Latvijas reģionos – atkarībā no to ekonomikas struktūras.
Ir ticami, ka šī gada 1.ceturksnī IKP ceturkšņa griezumā visdrīzāk atkal samazināsies. Izsīkst iepriekš uzkrātais eksporta pasūtījumu portfelis, kas palīdzēja uzturēt ražošanu. Patērētājiem laikā līdz aprīlim būs lielākie enerģijas rēķini, un nākamā sezona jau būs daudz vieglāka. Izaugsmes atsākšanās gaidāma 2. ceturksnī. Viszemāko punktu ir pārvarējušas gaidas par Latvijas ekonomikas nākotni, vislielākais pesimisms bija pirms 2-3 mēnešiem.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
