Veiktās aptaujas dati liecina, ka sabiedrībā par nesakārtotāko nozari tiek uzskatīta veselība, un to atzinuši 58 % iedzīvotāju, vēsta LNT raidījums “900 sekundes”.

Ekspremjere Laimdota Straujuma skaidro, ka šī ir vēsturiska tendence, un esošais veselības ministrs Guntis Belēvičs nav vienīgais atbildīgais par veselības nozares nesakārtotību.

“Ja mēs pagājušogad nodrošinājām aizsardzību, tad, es esmu vairākkārt teikusi, šogad galvenais uzstādījums ir veselības daļēja apdrošināšana, novirzot 2 -3 % no sociālā budžeta veselības aizsardzībai,” atklāj Laimdota Straujuma.

Ekspremjere skaidro, ka šis ir uzdevums, kas jāveic, sadarbojoties trīs ministrijām – Finanšu, Veselības un Labklājības. Tas samazinātu pacientu maksu un uzlabotu medicīnas personāla apmaksas līmeni.

Par otro nesakārtotāko nozari atzīta izglītība, taču Straujuma skaidro, ka izglītības nozarē tomēr vērojamas pozitīvas tendences.

“Es negribētu teikt, ka izglītības nozare ir nesakārtota, jo ir veikta reforma profesionālajā izglītībā, ir pieņemts modelis, kāds ir Vācijā. Tiek pārkārtots arī finansējums augstākajai izglītībai,” stāsta Straujuma.

Vaicāta par skolotāju algu modeli, ekspremjere atklāja, ka nākamnedēļ Koalīcijas padomē tiks izskatīts jautājums par pirmskolas iestāžu finansēšanu, taču Straujuma atklāj, ka ne šī, ne nākamā gada budžetā, visdrīzāk, to nevarēs iekļaut.

“Pozitīvā ziņa ir, ka no 1. septembra ir piešķirts papildus finansējums skolotāju algām – 27 miljoni gada laikā. Tā ir pozitīvā ziņa – tā nauda ir, jautājums – kā tā tiks sadalīta starp skolām,” stāsta Straujuma.