Centrālās statistikas pārvaldes pārskatītie dati liecina, ka Latvijas ekonomika 3.ceturksnī augusi par 4.7% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Tas ir vien mazliet lēnāk nekā rādīja ātrais novērtējums. Divas papildu brīvdienas nedaudz bremzēja izaugsmi, jo, koriģējot pret darba dienu skaitu, IKP ir audzis par 5.3%, līdzīgi kā iepriekšējā ceturksnī.
Līdz ar būvniecības izaugsmes palēninājumu (līdz 10%), visātrāk augošās nozares lauri pienākas IKT sektoram, turpat 14% kāpums. No tā tieši informācijas pakalpojumu nozare aug virs 14% jau trešo ceturksni pēc kārtas. Tomēr, ņemot vērā arī nozaru lielumu, vislielāko pienesumu IKP izaugsmei 3.ceturksnī deva transports, kurš auga par arī iespaidīgiem 8%. Šīs trīs nozares kopumā nodrošināja gandrīz pusi no kopējā ekonomikas pieauguma. Savukārt, divās lielākajās nozarēs, tirdzniecībā un apstrādes rūpniecībā, izaugsme jau ir ievērojami palēninājusies.
Ņemot vērā strauju izaugsmi transportā un IKT sektorā, nedaudz pārsteidzoši redzēt vāju eksporta sniegumu, jo īpaši pakalpojumos. Iespējams, to mazina finanšu pakalpojumu eksporta kritums. Jāsaka, ka finanšu sektora pievienotā vērtība gan ir augusi, lai arī izskatās dažu īstermiņa faktoru dēļ. Vēl arvien sagaidāms, ka finanšu sektora sniegums šī gada beigās un nākamgad tomēr būs negatīvs nerezidentu apkalpojošā banku sektora turpmākas samazināšanas dēļ. Preču eksporta lēnāko izaugsmi nosaka vājāka izaugsme apstrādes rūpniecībā un sliktākas ražas sausas vasaras dēļ.
Strauji augošas algas un noturīgs patērētāju noskaņojums veicināja mājsaimniecību patēriņa kāpumu, kas pat nedaudz paātrinājās. Turklāt straujāk auguši tēriņi atpūtas un kultūras pasākumiem, kas norāda uz labāku mājsaimniecību finanšu situāciju. Mājsaimniecību patēriņa izaugsmi nākamgad veicinās arī augoša interese par mājokļu kredītiem un mājokļu kredītportfeļa neliels kāpums.
Vēl arvien diezgan strauji aug investīcijas, ne tikai pateicoties būvniecībai, bet arī ieguldījumiem mašīnās un iekārtas (kur savu artavu sniedz arī jaunās lidmašīnas).
Latvijas ekonomikas sprinta tempu noturēt būs grūti. Sagaidāms, ka no 4.5% šogad izaugsme palēnināsies līdz 3% nākamgad. To noteiks gan izaugsmes palēnināšanas pasaulē un Eiropā, gan arvien izteiktāks darbaspēka trūkums un pieaugošas uzņēmēju izmaksas Latvijā. Nozaru griezumā transporta straujā izaugsme bremzēsies, jo pašlaik to veicina daži īstermiņa faktori (kā, piemēram, remonts Krievijas Ustjlugas ostā).
Lija Strašuna, Swedbank Latvija galvenā ekonomiste
