Ja 2016. gadā P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā A korpusa otrās kārtas būvniecības izmaksas nebūtu mākslīgi samazinātas politiskā spiediena dēļ, tagad nevajadzētu meklēt vairāk nekā 30 miljonus eiro, kurus, visticamāk, būs jāatrod nākamā gada valsts budžetā, raksta NRA.lv.
Vakar jau kārtējo reizi Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija skatīja jautājumu par Stradiņa slimnīcas celtniecību un konkrēti par A korpusa otrās kārtas celtniecībai nepieciešamo finansējumu. Jāatgādina, ka Stradiņa slimnīcas valdes loceklis Jānis Komisārs Neatkarīgajai iepriekš atzina, ka jauno ēku celtniecības izmaksas būs dārgākas par aptuveni 20-25 procentiem, nekā tas ir paredzēts plānā. Viena kvadrātmetra izmaksas bija plānotas 1500 eiro apmērā, bet, pēc jaunākiem aprēķiniem, šīs izmaksas ir vismaz 1800 eiro kvadrātmetrā.
30 miljonus dārgāk
Tagad Stradiņa slimnīca precīzāk aprēķinājusi sadārdzinājumu, un kopumā jaunā kārta izmaksās vismaz par 30 miljoniem eiro dārgāk, nekā apstiprināts slimnīcas celtniecības plānā. Tātad nevis 91 miljons eiro, kas ir pieteikts Eiropas Komisijai un kur daļu finansē Eiropas struktūrfondi, bet gan vairāk nekā 120 miljoni eiro. Stradiņa slimnīcas sniegtie dati rāda, ka sadārdzinājumu veido būvniecības izmaksas – plus 16,6 miljoni eiro klāt plānotajiem 68,5 miljoniem eiro, kā arī telpu aprīkošana – plus 12,8 miljoni eiro klāt 17 iepriekš plānotajiem miljoniem eiro. Vienu papildu miljonu eiro veido autostāvvietas izbūves izmaksas, jo iepriekš slimnīca atteicās no daudzstāvu autostāvvietas celtniecības.
Lai arī visi, pat eksperti to sauc par sadārdzinājumu, jāuzsver, ka tas tā nav. Protams, ja skata Stradiņa slimnīcas projektu, kas apstiprināts kā pēdējais, tur tiešām ir 91 miljons eiro – celtniecības izmaksas. Taču jāatgādina 2016. gada vasara, kad valdība izskatīja tādu pašu ziņojumu par Stradiņiem, kā, visticamāk, izskatīs tuvākajā nākotnē.
Veselības ministrija Stradiņa slimnīcas prasības atzīst par pamatotām, tāpēc Finanšu ministrijā iesniegtajā ziņojumā centusies pamatot, kāpēc nepieciešams papildu finansējums slimnīcas jaunā A korpusa būvniecības otrās kārtas infrastruktūras attīstībai. Finanšu ministrijas speciāliste Diāna Rancāne apstiprināja, ka ar ziņojumu speciālisti iepazinušies, bet pašlaik nevar pateikt, vai izmaksu pieaugums ir objektīvs, jo no tā nevarot saprast, vai izmaksas lielākas, jo augusi dārdzība, vai arī tāpēc, ka plānots celt vai izveidot kaut ko jaunu, kas iepriekš nebija plānots. «Ja ir runa par finanšu pieejamību, – Eiropas fondos brīvu resursu nav,» uzsvēra D. Rancāne.
Nevis sadārdzinājums, bet mānīšanās?
Lai arī visi, pat eksperti to sauc par sadārdzinājumu, jāuzsver, ka tas tā nav. Protams, ja skata Stradiņa slimnīcas projektu, kas apstiprināts kā pēdējais, tur tiešām ir 91 miljons eiro – celtniecības izmaksas. Taču jāatgādina 2016. gada vasara, kad valdība izskatīja tādu pašu ziņojumu par Stradiņiem, kā, visticamāk, izskatīs tuvākajā nākotnē. Tikai toreiz Veselības ministrija pēkšņi piedāvāja samazināt izdevumus celtniecībai un jaunā korpusa iekārtošanas izmaksas. Bija iecerēts, ka daudz lielāku summu nekā tagad no Stradiņa slimnīcas celtniecības darbiem finansētu Eiropas struktūrfondi.
Neatkarīgās rīcībā esošā informācija liecina, ka Veselības ministrijas speciālisti bija spiesti samazināt plānotos Stradiņa slimnīcas apjomus pat tiktāl, ka no plāna tika izņemtas medicīniskās ierīces, kā arī apzināti tika iekļautas daudz mazākas summas tieši celtniecības izmaksām – tās tika samazinātas līdz 1200 eiro par kvadrātmetru, tiesa, nesamazinot projektā plānotos darbus, bet pēc tam atkal palielinot līdz 15 miljoniem eiro, kurus pēc veselības ministres Andas Čakšas ierosmes novirzīja reģionālo slimnīcu projektiem. Neatkarīgās rīcībā esošā informācija liecina, ka šādi manevri tika veikti apzināti, lai būtu iespējams pārdalīt naudu – ievērojamus miljonus – reģionālajām slimnīcām, kuras panāca savu interešu aizstāvību gan ministrijā (te tiek piesaukta bijusī veselības ministres padomniece Alīda Vāne, kas saistīta ar Gulbenes un Balvu slimnīcu apvienību), gan pie politiķiem.
Darījumi vai politika
Saeimas komisijas sēdē Veselības ministrijas speciāliste Agnese Tomsone cita starpā izteicās, ka «bija noteikta summa, līdz kurai bija jāsamazina Stradiņiem finansējums». Sarunā ar Neatkarīgo A. Tomsone atzīst, ka tajā laikā neesot bijusi saistīta ar Stradiņa slimnīcas projektu, taču nenoliedz, ka 2016. gadā izmaksas bija jāapcērp tieši par konkrētu summu. Toreiz reģionālās slimnīcas un pašvaldības sacēlušas brēku, kāpēc 150 no 176 miljoniem eiro no Eiropas naudas aiziet Stradiņiem? Visticamāk, runāts arī valdību veidojošo partiju koalīcijas sarunās.
Tur tika samazināts viss, kur varēja, paredzot, piemēram, ka iekārtas tiek pārceltas no vecajiem korpusiem, celtniecības izmaksas tā, lai panāktu 90 miljonu eiro ietaupījumu. Jau toreiz vairāki ar projektu saistīti cilvēki izteicās, ka 2018. vai 2019. gadā par šādu summu nebūs iespējams projektu realizēt (jāatgādina, ka viens no Stradiņa slimnīcas vadības – valdes loceklis Normunds Štāls tika atlaists, jo bija zaudējis ministres uzticību). Ministrija toreiz bija konstatējusi, ka «ir veikta rīcība, kas aizkavē lēmuma pieņemšanu par projekta apstiprināšanu, tādējādi, iespējams, sašaurinot pretendentu loku, kas var pretendēt uz tālāko dalību projektā». Savukārt N. Štāls sacīja, ka ministre uz viņu izdarījusi spiedienu – iesniegt atzinumu, ka slimnīcas jaunā korpusa otro kārtu var uzbūvēt lētāk, nekā liecina viņa aprēķini.
Tas notika 2016. gadā, taču tagad, 2018. gadā, Veselības ministrija prasīs valdībai papildus vismaz 30 miljonus eiro, un tos vairs nebūs iespējams nosegt ar Eiropas fondu naudu. Nāksies atvērt valsts budžeta maku.
Inga Paparde
Foto: F64
