Dodot iespēju vairāk enerģijas veltīt eksporta tirgus attīstīšanai, valdība Latvijas zemniekiem piederošajam Jelgavas piena apstrādes uzņēmumam Latvijas piens piešķīrusi valsts galvotā kredīta pamatsummas maksājuma atlikšanu uz sešiem mēnešiem. Šāds lēmums pieņemts vienbalsīgi. Pašlaik neatmaksātais valsts galvotā aizdevuma apmērs ir 5,03 miljoni eiro.
Zemkopības ministrija skaidro, ka jautājums ir saistīts ar aktuālo Latvijas piena finansiālo situāciju un savlaicīga tā neizskatīšana var kavēt uzņēmuma un SEB bankas vienošanās noslēgšanu. Sīkāka informācija par šo jautājumu nav pieejama, jo tai piemērots ierobežotas pieejamības statuss.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs skaidro, ka cita veida palīdzību grūtībās nonākušajam uzņēmumam nesniegs. «Valdība pieņēma tādu lēmumu, kā bija plānots, un nekādi jauni nosacījumi netiek izvirzīti. Valdība kapitāldaļu pirkšanas procesā nevar iesaistīties. Kā kapitāldaļu turētāji lems, tā arī būs. Zemkopības ministrija noteikti nepirks,» saka ministrs un atzīst, ka uzņēmumā varētu būt ieinteresēti trīs pircēji no Eiropas.
Piešķirtā atļauja saņemt kredīta pamatsummas sešu mēnešu brīvdienas uzņēmumam nozīmē to, ka nākamajā pusgadā galvenā uzmanība būs veltīta produktu ražošanai un eksporta tirgu attīstīšanai.
«Jau iepriekš esmu uzsvērusi, ka Latvijas piens ir dzīvotspējīgs, bet tam nepieciešams laiks, visu uzmanību veltot attīstībai. Jaunam uzņēmumam, strādājot laikā, kad piena nozarē joprojām ir krīzes situācija, tas nav viegli izdarāms. Valsts šajā laikā turpinās saņemt no uzņēmuma norēķinu par galvojumu, jo procentu maksājumi netiks pārtraukti,» NRA.lv saka uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.
Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā uzņēmums nosūtīja vēstuli Valsts kasei ar lūgumu rast iespēju piešķirt uzņēmumam kredīta brīvdienas uz pusgadu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas reglamentē valsts vārdā sniegto galvojumu uzraudzības kārtību.
Uzņēmums palicis Trikātai KS parādā trīs miljonus eiro, līdz ar to kooperatīvs nolēmis pārdot sev piederošos 55,36% rūpnīcas kapitāldaļu. Latvijas piens savukārt izstrādājis piedāvājumu parādu nomaksai, paredzot līdztekus jaunajam parādu atmaksas grafikam piedāvāt kooperatīvam ķīlu pret parādsaistībām – zīmolu Trikāta, kas iekļauts uzņēmuma pamatkapitālā ar nominālvērtību divi miljoni eiro. Ja rūpnīca nepildīs parādsaistības, Trikāta KS būs tiesīga zīmolu pārdot.
Pašlaik zināms, ka par vienu no potenciālajiem Latvijas piena īpašniekiem varētu kļūt Dānijas–Zviedrijas piensaimniecības kooperatīvu īpašumā esošais koncerns Arla Foods, kas uzrunāts sarunās par uzņēmuma akciju kontrolpaketes iegādi.
Arla Foods pieder gandrīz 80% Dānijas piena produktu tirgus, apmēram 15% tirgus Somijā un ap 60% Zviedrijā. Kooperatīvs ir iegādājies piena pārstrādes uzņēmumus Somijā, Nīderlandē un Lielbritānijā, ieņemot līderpozīcijas šo valstu piena produktu tirgū.
Vienlaikus netiek izslēgta iespēja, ka par Latvijas piena kapitāldaļām interesējas arī Somijas lielākais kooperatīvs Valio, kas apvieno apmēram 10 000 zemnieku un kam pieder apmēram 20 piena produktu ražotnes Somijā un divas Igaunijā. Somijas uzņēmums kā vienu no mērķiem izvirzījis kļūt par vadošo preču zīmi ne tikai Somijā, bet arī Zviedrijā, Krievijā un Baltijas valstīs.
Jānis Lasmanis
