Statistiski vidējam Latvijas iedzīvotājam ABLV Bank (ABLV) likvidācija atņem vismaz 70 eiro gadā.
Statistiski vidējais iedzīvotājs nav dzīvs cilvēks. Vidējā zaudējumu summa reālajiem cilvēkiem izstiepsies amplitūdā starp miljoniem eiro zaudējumu samērā nedaudziem, peļņas – dažiem citiem un nulles vai gandrīz nulles Latvijas iedzīvotāju vairākumam. Šis vairākums ABLV pazušanu nemanīs vai nezinās, ka tas, ko viņi mana, ir bankas pazušanas pastarpinātās sekas.
Noteikti daudz vairāk par 70 eiro vismaz šogad zaudēs, t.i., nedabūs iepriekš ministrs, tagad domnīcas Certus direktors Vjačeslavs Dombrovskis, kas uzņēmies brīdināt, ka ABLV pazušana samazināšot Latvijas iekšzemes kopproduktu (IKP) par 0,8%. Vajadzētu notikt tā, ka šo robu ne vien aizpildīs, bet pārpildīs IKP pieaugums, kas saglabāšot 2017. gadā uzņemto tempu +4,5% gadā, raksta NRA.lv.
Dombrovskim būs grūti atrast ABLV vietā citu tik naudīgu Certus finansētāju kā ABLV, kuras līdzdalību domnīcas uzturēšanā apliecina bankas valdes priekšsēdētāja vietnieka Vadima Reinfelda atrašanās domnīcas padomē. Oficiāli viņš tur pārstāv visnaudīgāko uzņēmumu. Būtu grūti prasīt, lai ABLV maksājumu apjomu turpmāk aizvieto žurnāls Rīgas Laiks cita padomes locekļa Arņa Rītupa personā vai savus personiskos uzkrājumus sāk tērēt V. Dombrovska kolēģis Aivis Ronis no eksministru pulciņa, kurš padomē uzrādīts bez piesaistes naudas avotiem.
Aprēķinot ABLV likvidācijas radītos zaudējumus, V. Dombrovskis atsaucas uz Latvijas Banku, kas Latvijas finanšu pakalpojumu 2016. gada eksportu novērtējusi 446 miljonu eiro līmenī. Ja šo naudu sadalītu proporcionāli ārvalstu noguldījumu sadalījumam Latvijas komercbankā, tad ABLV daļa finanšu pakalpojumu eksportā varētu būt bijusi 150 miljoni 2016. gadā un ne mazāk 2017. gadā, kam daudzi rādītāji vēl nav gatavi. Izdalām 150 miljonus ar vairs tikai nepilniem diviem miljoniem Latvijas iedzīvotāju un noapaļojam zaudējumus ar 70 eiro gadā vienam cilvēkam vai 200 eiro statistiski vidējai trīs cilvēku ģimenei.
Politiķi un ap valsts sili aplipušo ekonomistu stāsti par ABLV pazušanu bez kādām sekām balstās cerībā, ka zaudējumi koncentrēsies ap nepilnu tūkstoti bankas darbinieku, bet pārējie Latvijas iedzīvotāji piemaksās tikai dažus eiro vai eirocentus. Valsts ieņēmumu dienesta 2016. gada dati liecina, ka bankas darbiniekiem patiešām ir, ko zaudēt. Aizpagājušajā gadā banka nodokļos kopumā samaksājusi 18,1 miljonu eiro, tai skaitā 7,1 miljonu iedzīvotāju ienākumu nodokli par saviem 717 darbiniekiem, kas liecina, ka vidējā alga bankā nav bijusi mazāka par 2,5 tūkstošiem mēnesī. Atsevišķas vietas VID nodokļu maksātāju sarakstā piešķirtas ABLV grupas uzņēmumiem ar kopā vairākiem simtiem apmēram tikpat labi algotu darbinieku.
Dombrovskis brīdina, ka ABLV grupas uzņēmumu slēgšana apdraud ne tikai 970 tur nodarbinātos cilvēkus, bet, izmantojot Eurostat izskaitļotu multiplikatoru, attiecas uz 2280 darba vietām. Proti, 2,5 tūkstoši neto ieņēmumu mēnesī ļauj bankas darbiniekam caurmērā algot vēl vienu vai divus cilvēkus sabiedriskās ēdināšanas vietās, medicīnas iestādēs, masāžas salonos, tūrisma aģentūrās, bērnu sporta vai mākslas skolās utt. Protams, neviens nevar ne iepriekš paredzēt, ne arī pēc tam viennozīmīgi pierādīt, ka kādā no šīm iestādēm tika atlaisti vai nepieņemti daži cilvēki, bet citas iestādes vispār slēgtas tikai un vienīgi tāpēc, ka no to klientu loka pazuda ABLV bijušie darbinieki vai pati ABLV, ar ko jārēķinās Certus vai Jelgavas tipogrāfijai, kurai banka līdz šim pasūtīja nodrukāt savus gada pārskatus kā dārgus poligrāfijas meistardarbus.
Otrais šā paša stāsta laidiens attiecas uz vismaz pustūkstoti cilvēku, kas jau bija sākuši celt New Hanza objektus pēc ABLV pasūtījuma.
Mierinājumam der cerība, ka citas bankas varētu pārņemt ABLV biznesu – gan klientus, gan darbiniekus, ieskaitot nupat minētos celtniekus. Arī šādu gadījumu netrūks, bet jārēķinās arī ar pretējiem gadījumiem, ka citas bankas no ABLV pazušanas nevis kaut ko iegūs, bet zaudēs. Dažos gadījumos bankas vairs neuzdrīkstēsies apkalpot aizdomīgus klientus, un citos gadījumos klienti pārvāksies uz citu valstu bankām.
Arnis Kluinis
Foto: F64
