Pirmdien Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupa un Pasaules Bankas grupa brīdināja neizturēties bezrūpīgi pret izaicinājumiem, ar ko nāksies saskarties Centrālai un Austrumeiropai tās ceļā uz ekonomikas atveseļošanu.
Tiekoties Stambulā gadskārtējā Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda sanāksmē ERAB prezidents Tomass Mirovs (Thomas Mirow), EIB prezidents Filips Meistadts (Philippe Maystadt) un Pasaules Bankas viceprezidents Filips Le Hueru (Philippe Le Houérou) izteicās, ka bezprecedenta koordinēta starptautiska rīcība ir palīdzējusi novērst sistēmas krīzi reģionā. Taču viņi norādīja, ka daudz kas vēl ir jādara un tika solīts turpmāks šo banku atbalsts, lai reģions varētu atkal sākt izaugsmi. Viņi arī atzīmēja, ka trīs starptautiskās finanšu institūcijas (SFI) bija rīkojušās pareizi, sastādot SFI Kopējās rīcības plānu par €16,3 miljardu izsniegšanu līdz 2009. gada septembra beigām (€12,4 miljardi jau ir parakstīti) krīzes skartā Centrālās un Austrumeiropas reģiona finanšu atbalstam. Tomēr ir jāturpina atbalstīt Centrālā un Austrumeiropa to ekonomikas atveseļošanas periodā.
Kad globālā ekonomiskā krīze turpināja padziļināties, 2009. gada 27. februārī trīs SFI pieņēma SFI Kopējās rīcības plānu banku sistēmas atbalstam un aizdevumu izsniegšanai Centrālās un Austrumeiropas tautsaimniecībai, izvirzot šādus mērķus: atbalstīt stabilitāti banku sektorā un sniegt aizdevumu krīzes skartai Centrālās un Austrumeiropas tautsaimniecībai, plānojot aizdevumu 2009.-2010. gadā € 24,5 miljardu apmērā; kopīgi veikt lielo banku finanšu vajadzību novērtējumu; un ātri un koordinēti sniegt palīdzību atbilstoši katras institūcijas ģeogrāfiskajam izvietojumam un naudas pārskaitīšanai.
Finansējumu papildināja pasākumi, kas koordinēja valsts atbalsta paketes un dialogu jautājumā par politiku starp reģiona galvenajām ieinteresētajām pusēm ciešā sadarbībā ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), Eiropas Komisiju un pārējām būtiskām Eiropas institūcijām.
Stambulas sanāksmē trīs SFI Kopējā rīcības plāna parakstītājas sniedza savu pirmo Progresa ziņojumu, apsprieda nākošos izaicinājumus un tālākās sadarbības jomas. Sanāksmē piedalījās vadošās ES bankas, kam ir meitas bankas Centrālā un Austrumeiropā, to uzraugi kā savā valstī, tā attiecīgā ārvalstī, fiskālās institūcijas un centrālās bankas, kā arī Eiropas Komisija, SVF un Eiropas Centrālā banka (ECB). Ziņojumā ir atzīmēts, ka politikas dialogs starp trīs SFI ciešā sadarbībā ar SVF un Eiropas Komisiju ir veicinājis krīzes vadību privātā un valsts sektorā saskaņā ar Eiropas Bankas koordinācijas (Vīnes) iniciatīvu. Tas ir stiprinājis Eiropas integrācijas saglabāšanas stimulus. Šīs darbības ir integrētas SVF atbalstītā makroekonomikas krīzes pārvarēšanas programmā, ko atbalsta arī Eiropas Komisija ar savu ES ekonomikas un finanšu politiku.
Kā atzīmēts ziņojumā, šīs pūles ir sekmējušas reģionālās krīzes novēršanu, neskatoties uz milzīgiem ekonomiskiem satricinājumiem. Mātes bankas ir turpinājušas atbalstīt savas meitas bankas, un dzīvotspējīgas vietējās bankas ir spējušas turpināt savu darbību. Tomēr neskatoties uz signāliem par ekonomiskās krīzes vājināšanos un starpvalstu atšķirībām, joprojām nāksies saskarties ar nopietniem izaicinājumiem, pirms reģions spēs atkal stingri nostāties uz atveseļošanās un izaugsmes ceļa. It īpaši tas attiecas uz kredītiem – un sevišķi uz maziem un vidējiem uzņēmumiem – jo tie joprojām sarūk, pieaug neatmaksāto aizdevumu skaits, bankām ir liela nepieciešamība pēc rekapitalizācijas un strauji pieaug bezdarbs.
Institūcijas uzskata, ka ekonomikas atveseļošana būs būtiski atkarīga no privātā sektora attīstības, kas nenotiks, ja tas nesaņems aizdevumus.
Līdztekus būtiskam finansējumam tas prasa banku bilanču stiprināšanu, palīdzību finanšu risku mazināšanai reģionā un privāto parādu pārstrukturēšanu, kur tas ir nepieciešams un iespējams. Ir arī svarīgi pievērsties jautājumam par valūtu risku kopā ar ilgtermiņa aizdevumiem vietējā valūtā un kapitāla tirgiem. Ir nepieciešams turpināt dialogu attiecībā uz politiku regulējošā ietvara stiprināšanai.
Raugoties nākotnē, visas trīs institūcijas sola turpināt darbu pie SFI Kopējā rīcības plāna, lai atbalstītu tautsaimniecību un reģionu, domājot par priekšā stāvošajiem izaicinājumiem un cieši sadarbojoties ar citām starptautiskām un Eiropas institūcijām, kā arī valdībām.
