Šis dokuments, kurā gan labs grāmatvedis acīmredzami centies padarīt precīzos atalgojuma skaitļus nenolasāmus, rāda, ka šajā informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumā vidējā alga pēdējā gada laikā bijusi ne lielāka par 390 latiem mēnesī, kamēr IT nozarē vidēji tā ir bijusi pat vairāk nekā divreiz lielāka. Kā iespējams par šādu oficiāli maksāto algu tikt pie nepieciešamajiem kvalificētajiem speciālistiem, Sprūdžs paskaidrot nevēlas.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajiem datiem bruto alga informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā Latvijā pērn bijusi 887 lati mēnesī, un vairāki nozares pārstāvji apliecina, ka arī par šādu summu atrast labu speciālistu nav viegli, raksta NRA.lv.
Sprūdžam vienpersoniski piederošā un viņa vadītā SIA Hansaworld Latvia savā pēdējā finanšu gada (kas beidzies šā gada 30. aprīlī) pārskatā, ko apstiprinājis pats pašreizējais premjera amata kandidāts, apliecina, ka funkcionē augsti specializētā jomā, kurā nepieciešami labi profesionāļi. Kā galvenās sava uzņēmuma darbības jomas Sprūdžs min: "Biznesa informācijas risinājumu tirdzniecība ERP (finanšu uzskaitei, uzņēmuma resursu plānošanai), CRM (klientu attiecību pārvaldībai), e-biznesam, mazumtirdzniecībai, ražošanai, viesnīcām u.c.). Uzņēmums realizē datorprogrammas HansaWorld Enterprise un HansaWorld Books, kā arī nodarbojas ar šo programmu apkalpošanu un klientu apmācību."
Taču, neraugoties uz to, visas personāla izmaksas, tajā skaitā apmācības un vervēšanas izmaksas premjera amata kandidāta firmai pērn bijušas tikai 32 484 lati, kas kopumā iztērēti septiņiem darbiniekiem, ieskaitot pašu Sprūdžu, raksta Pietiek.com.
Pretēji gada pārskatu likuma normām Sprūdža vadītais uzņēmums gada pārskatā gan nav sniedzis atšifrējumu algu un nodokļu pozīcijām. "Ir bijis labs grāmatvedis, kas visas jūtīgās ailes ir veiksmīgi paslēpis. Šajā pārskatā iztrūkst divu būtisku atšifrējumu – par pārskata gadā samaksātajām nodokļu un nodevu summām (likums par gada pārskatiem, 49. panta 1.daļa) un personāla izmaksu un valdes atlīdzības atšifrējuma (tā paša likuma 50.pants)," Pietiek.com atzina kāds finanšu speciālists.
Sprūdžs nevēlējās atbildēt ne uz jautājumu, kāpēc šie atšifrējumi gada pārskatā nav sniegti, ne uz jautājumiem, kāda ir kopējā SIA Hansaworld Latvia pēdējā finanšu gadā izmaksātā bruto algu kopsumma un nomaksātā sociālās nodrošināšanas maksājumu kopsumma.
„Personālās izmaksas iekļauj atlīdzību par algu, sociālās apdrošināšanas iemaksas, pensijas no sabiedrības līdzekļiem (kas gan varētu nebūt) un pārējās sociālas nodrošināšanas izmaksas (piemēram, veselības apdrošināšana). Viņi vēl ir pielikuši klāt apmācību un vervēšanu. Šajā gada pārskatā visi šie izmaksu posteņi ir saskaitīti kopā – grūti pateikt, kādu iemeslu dēļ,” Pietiek apliecināja cits grāmatvedis.
Tomēr pat tad, ja pieņem, ka visu personāla izmaksu summu Sprūdža uzņēmums iztērējis tikai un vienīgi algām, gada pārskata dati rāda, ka vidējā mēneša alga Hansaworld Latvia pēdējā finanšu gada laikā nav pārsniegusi 387 latus, kas ir vairāk nekā divreiz mazāk par vidējo algu nozarē.
