Tiekoties ar nozares arodbiedrības padomi, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) veltīja bargu kritiku speciālo skolu visai izšķērdīgajam saimniekošanas veidam un lielajam darbinieku skaitam. Minēto skolu vadītāji atzīst, ka šī izglītība nav lēta, norādot: skolēnu ar garīgās attīstības traucējumiem apmācīšanai un drošības garantēšanai vajag vairāk darbinieku.
Nevar mācīt integrēti
IZM Izglītības departamenta direktora vietniece Baiba Bašķere vērsa uzmanību uz to, ka viena otra skola papildu likmes nevis liek lietā, bet izmanto uzkrājumu veidošanai. Pārbaudē atklājies, ka kādā bijuši pat neizmantoti 4000 eiro. Savukārt otra IZM Izglītības departamenta direktora vietniece Līga Buceniece norādīja, ka izskatās visai izšķērdīgi, ja uz 44 izglītojamiem ir 30 skolotāji un vēl administrācija un tehniskais personāls. Tāpat rodoties šaubas par to, vai vienā novadā vajadzīgas divas speciālās skolas ar 30 bērniem katrā.
Visi portāla NRA.lv aptaujātie speciālo skolu direktori uzskata, ka šādas izglītības iestādes ir jāsaglabā. Maltas internātpamatskolas vadītājs Ivans Bebrišs atsaucās uz ārzemju pieredzi. Tur arī savulaik izmēģināts integrācijas ceļš, taču drīz vien secinājuši, ka strauji krītas kopējais izglītības līmenis. Arī vecāki sākuši sūdzēties par nepietiekamo skološanas kvalitāti. «Nu nevar mācīt vienā klasē, ja tā var teikt, parastos bērnus un tos – ar garīgās attīstības traucējumiem. Katram ir citas prasības un cita izglītības programma,» uzsvēra I. Bebrišs, piebilstot, ka tajās valstīs, kur savulaik atteikušies no speciālajām skolām, tās tagad atjaunotas. Viņš nenoliedzot, ka šāda izglītība ir dārga, – ja viņiem pārmetot, ka uz vienu izglītojamo ir tik daudz pedagogu, tad jāteic, ka citviet Eiropā to esot vēl vairāk: uz vienu skolēnu viens skolotājs. «Manā skolā ir 135 bērni, 115 pedagogi un vēl tehniskais personāls. Taču jāņem vērā, ka no visiem skolēniem 50 ir arī kustību invalīdi un viņiem vajadzīga papildu aprūpe,» teica Maltas internātpamatskolas direktors, piebilstot, ka sistēmu var sagraut ļoti ātri, taču atjaunot grūti.
Finansējums samazināts
Piejūras internātpamatskolas direktore Ingrīda Krūkle atgādināja, ka pārmetumi par izšķērdīgumu esot nevietā, – kopš 2009. gada, kad tika samazināta uzturēšanās nauda bērniem, tā joprojām nav pilnā mērā atjaunota. Viņa arī norādīja, ka jaunie pedagogi nebūt neraujas uz šīm skolām, jo tajās darbs patiešām ir grūts – it īpaši ar smagākajiem skolēniem, kas mācās C līmenī. «Cik gadu skolā trūkst santehniķa, sētnieka – paši darām visu, ko varam! Ja sāks noņemt naudu, kas te strādās?» nogroza galvu I. Krūkle.
Lažas internātpamatskolas direktors Linards Tiļugs atgādināja, ka no visām 63 speciālajām izglītības iestādēm vairākums ir internātskolas, – tas nozīmē, ka jānodrošina darbinieki dubultā, jo nevar prasīt, lai viens cilvēks strādā 24 stundas diennaktī. Arī skolēnu daudzums uz vienu pedagogu tiek nodrošināts tādā apjomā, kā to paredz Ministru kabineta noteikumi. Tie taču tika pieņemti, balstoties uz pētījumiem, nevis voluntāri. Viņš gan piekrītot tam, ka skola ar 30–40 bērniem ir par mazu, taču skolu optimizācijas jautājumus lai izlemj pašvaldība.
Sveķu internātpamatskolas direktors Aigars Lasis uzsvēra, ka šīs skolas nevar būt lielas, jo to audzēkņi nereti ir ar ļoti smagām diagnozēm, turklāt ar katru gadu tās kļūst arvien smagākas.
Ar jauno algu modeli neapmierināti
Šo skolu direktori ir neapmierināti ar jaunā algas modeļa apspriešanas gaitu. Vispārizglītojošajās skolās aprobācija izgājusi vai trīs reizes, bet viņiem tik tikko vienu. Viņi joprojām tā arī neesot aicināti uz diskusiju ar IZM, tikai lūgti priekšlikumus sūtīt elektroniski. «Saņemot pēdējo dokumentu par jauno modeli, tur bija tikai pāris vārdu par speciālo izglītību, pat tabula bija pazudusi,» teica I. Bebrišs, nosaucot jauno modeli par ļoti vāju. L. Tiļugs norādīja, ka sešu gadu laikā viņa alga kritusies četrkārt. Izskatās, ka tas turpināsies. «Jūtamies ļoti nenovērtēti,» ar rūgtumu sacīja Lažas skolas direktors. Viņš un arī pārējie direktori uzskata, ka jauno modeli, kas principā ir laba doma, noteikti nevajadzētu ieviest ar šā gada 1. septembri, bet tikai nākamgad, rūpīgāk izstrādājot to, kā rosinot arodbiedrība. Ja tas tikšot izdarīts šogad, nākamais gads paiešot «kā muļļāšanās», bet pēc tam, ļoti iespējams, sāksies skolu optimizācija.
Aisma Orupe
