Darba likumdošanas reforma strādājošajiem atņem tās tiesības, kuras spēja izcīnīt mani vecāki. Streiks ir tikai protestu sākums, man šķiet, ka nākamajos mēnešos ies vēl karstāk,» sarunā ar Reuters sacījis 40 gadu vecais Madrides piepilsētas vilciena mašīnists Migels Pastors. Vakarrīt viņš uzsācis darbu, lai nodrošinātu likumā noteikto minimālo pakalpojumu izpildi (atceltas divas trešdaļas vilcienu reisu un trīs ceturtdaļas autobusu reisu), taču pēc savas maiņas beigām nolēmis doties uz protesta demonstrāciju.
Streiku izsludinājušas divas lielākās Spānijas arodbiedrības – Vispārējā strādājošo arodbiedrība (UGT) un Darba komisijas (CO). Jau vakarrīt tās ziņoja, ka atsaucība esot negaidīti liela – nakts maiņas laikā bijis paralizēts darbs Renault,
SEAT, Volkswagen un Ford autorūpnīcās, daudzās ostās un raktuvēs, raidīt pārtraukuši vairāki televīzijas kanāli, vēsta AP. Spānijas Iekšlietu ministrijas pārstāve Kristīna Diasa informējusi, ka streikotāji ķērušies pie neatļautiem paņēmieniem, rīkojot piketus pie autotransporta uzņēmumiem un diennakts vairumtirdzniecības bāzēm, lai piespiestu arī to darbiniekus pievienoties streikam. Daudzās Spānijas pilsētās notikušas protestētāju sadursmes ar policiju, Mursijā uz policijas automašīnu mesta degmaisījuma pudele, bet Barselonā nācies iesaistīt policijas kavalēriju, lai autobusu šoferi spētu iekļūt depo. «Nakts laikā mēs arestējām 58 cilvēkus, vismaz seši cilvēki pēc sadursmēm bijuši spiesti meklēt palīdzību slimnīcā,» stāstījusi K. Diasa.
Lielākā daļa valsts iestāžu Spānijā vakar strādāja, bija atvērtas arī skolas un bērnudārzi, taču valsts lidostas jau bija brīdinājušas, ka spēs izpildīt tikai 10% iekšzemes un 20% starptautisko reisu. Par to, ka streiks ir diezgan iespaidīgs, liecina arī nacionālā elektrotīklu uzņēmuma REE dati – elektrības patēriņš vakar bijis par 20% mazāks nekā parasti. CNN vēsta, ka pret valdību vērstas protesta demonstrācijas notikušas 80 Spānijas pilsētās.
Lielākie iebildumi arodbiedrībām ir pret izmaiņām darba likumdošanā, kas dod kompānijām iespēju vienkāršāk pieņemt darbā un atlaist darbiniekus, samazina viņiem izmaksājamās kompensācijas apmērus un ļauj ignorēt kolektīvos darba līgumus. Valdība uzskata, ka šie pasākumi padarīs darba tirgu elastīgāku un ļaus samazināt bezdarba līmeni, kas sasniedz jau 23% (līdz 25 gadu vecu iedzīvotāju vidū – pat 46%). Savukārt arodbiedrības ir pārliecinātas par pilnīgi pretēju efektu. «Pašreizējā darba likumdošanas reforma, tas, kādā veidā to realizē valdība, novedīs pie darba vietu skaita samazināšanās un atstās ļoti nelabvēlīgu iespaidu uz strādājošo tiesībām,» sacīts UGT izplatītajā paziņojumā. AP uzsver, ka arodbiedrību rīcība ir motivēta ne tikai ar rūpēm par strādājošo interesēm – reformas mazina pašu arodbiedrību lomu, kas jau tāpat pēdējos gados ir sarukusi. Aplēses liecina, ka tikai 20% strādājošo spāņu ir arodbiedrību biedri, raksta NRA.lv.
Valdība, ko vada konservatīvais Tautas partijas premjers Mariano Rahojs, likusi saprast, ka lēmums ir pieņemts un protesti neapturēs tā realizāciju. «Neatkarīgi no tā, vai streiks tiks uzskatīts par veiksmīgu, vai izgāzīsies, valdība negatavojas veikt kādus grozījumus reformā – ne par mata tiesu,» Reuters citē ekonomikas ministra Luisa de Gindosa sacīto. Savukārt M. Rahojs šodien plāno iesniegt parlamentā budžeta projektu, kurā būs paredzēts 35 miljardu eiro liels ietaupījums – tas nozīmē jaunus tēriņu samazinājumus un, domājams, arī atsevišķu nodokļu celšanu.
Reuters norāda, ka Spānijas iedzīvotāji līdz šim ar izpratni izturējušies pret valdības veiktajiem taupības pasākumiem (iepriekšējais streiks valstī notika 2010. gada nogalē), taču pašlaik vadzis var lūzt. Par to liecina arī svētdien notikušo reģionālo vēlēšanu rezultāti – Tautas partija neizcīnīja gaidīto pārliecinošo uzvaru. «Tā ir zīme, ka iedzīvotāji nevēlas pieņemt šādas reformas. Un tas var nozīmēt, ka sākas jauns cikls ar aktīvāku opozīciju valdības politikai,» norādījis Santjago de Kompostelas universitātes ekonomikas profesors Ksavjērs Venss.Migels PastorsSpānija
