Pamatojoties uz Latvijas gāzes publicēto paziņojumu laikrakstā Latvijas Vēstnesis par dabasgāzes tirdzniecības gala tarifu oktobrī un prognozēm novembrī un decembrī, Rīga siltums informē, ka siltumenerģijas tarifs rīdziniekiem, sagaidot aktīvo apkures sezonu, samazināsies.
SEB bankas eksperts Edmunds Rudzītis gan Neatkarīgajai prognozē, ka ziemas vidū maksa par centralizēto siltumu Rīgā varētu būt pat par 10 līdz 15 procentiem augstāka nekā iepriekšējā apkures sezonā. Pēc viņa teiktā, siltumenerģijas cenas izmaiņas šobrīd ietekmē galvenokārt divi faktori – resursu cenas un dabasgāzei piemērotais akcīzes nodoklis. Neatkarīgā jau rakstīja, ka, sākot no 2011. gada 1. jūlija, dabasgāze, ko izmanto siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai, tiek aplikta ar akcīzes nodokli 12 latu par tūkstoš nanokubikmetriem.
Akcīzes nodokļa piemērošana dabasgāzei jau likusi Rīgas siltumam iesniegt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā jaunu siltumapgādes tarifu projektu, kas paredz tarifu pieaugumu par aptuveni 2–3 procentiem no nākamā gada 1. janvāra. Pašlaik visas izmaksas, kas saistītas ar akcīzes nodokļa piemērošanu, sedz uzņēmums pats.
Par apkures izmaksu kāpumu raizējas arī Lietuvas iedzīvotāji, lai gan, pēc SEB bankas apkopotajiem datiem, tieši šajā valstī ir vismazākais apkures dienu skaits starp Baltijas valstīm. Arī PVN likme, ko piemēro centralizētai apkurei, Lietuvā ir viszemākā – 9%. Latvijā tā ir 12% liela, savukārt Igaunijā siltumam tiek piemērota PVN pamatlikme – 20 procenti. Tomēr tas nenozīmē, ka Lietuvas mājsaimniecībām ir arī zemākās apkures izmaksas. Gluži otrādi – siltuma cena Viļņā ir augstākā starp Baltijas valstu galvaspilsētām. SEB bankas mājsaimniecības finanšu eksperte Lietuvā Julita Varanauskiene Neatkarīgajai stāstīja, ka, pēc ekspertu veiktajiem aprēķiniem, Lietuvas mājsaimniecības vidēji par apkuri sezonā maksā 2000 litu jeb aptuveni 580 eiro, un tas esot vairāk nekā vidējā alga Lietuvā un trīskārt pārsniedz vidējo pensiju.
Par nesamērīgi augsto siltuma maksu ir sašutusi arī Viļņā tūrisma industrijā strādājošā Jūlija Vaļiņeca. Viņa Neatkarīgajai atklāja, ka viņas vecākiem, kuri dzīvo trīsistabu dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā vienā no Viļņas guļamrajoniem, iepriekšējā ziemā par apkuri mēnesī bijis jāmaksā aptuveni 200 eiro jeb 140 latu, taču ziemā telpās bijuši vien 15 grādi. Pati Jūlija dzīvo jaunākā mājā, un arī maksa par apkuri esot mazāka. Tomēr arī viņa bažījas par gaidāmo apkures sezonu.
J. Varanauskiene uzskata, ka šīs bažas nav nepamatotas, jo reālie ienākumi, salīdzinot ar 2008. gadu, Lietuvas iedzīvotājiem ir sarukuši aptuveni par 16,6 procentiem, bet apkures izmaksas pieaug ar katru gadu.
Viņa atzina, ka Lietuvā tāpat kā Latvijā mājsaimniecību finansiālo situāciju un noskaņojumu tuvākajā pusgadā ietekmēs apkures sezona, kas mājsaimniecībām nozīmē paaugstinātus izdevumus. To, kāpēc Viļņas iedzīvotājiem ir jāmaksā tik augsta cena par siltumu,
J. Varanauskiene nevarēja komentēt, jo «Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir apstiprinājusi šādus tarifus, pamatojot to ar resursu augstajām cenām un uzņēmuma infrastruktūrā nepieciešamām izmaiņām».
Lēš, ka maksa par siltumu Viļņā šoziem varētu būt par 5 procentiem augstāka nekā iepriekšējā sezonā.
