Priekšvēlēšanu labākajās tradīcijās, dažiem pēkšņi mainot ilggadēju pozīciju, parlamentārieši ceturtdien pirmajā lasījumā apstiprināja Satversmes grozījumus, ar kuriem Valsts prezidenta vēlēšanas kļūs atklātas.
Ideja par to, ka arī Valsts prezidents jāievēl atklātā balsojumā, gaisā virmoja jau vairākus gadus, taču tai vienmēr bija kāds pretinieks, kas atgādināja, ka aizklāti balsojumi ir viens no demokrātijas pīlāriem, tādēļ vismaz prezidenta vēlēšanās jāsaglabā līdzšinējā kārtība, raksta NRA.lv.
Starp koalīciju veidojošajām partijām šai idejai vēl nesen pretojās Zaļo un zemnieku savienība. Tas savukārt nozīmēja, ka ieceri nav iespējams realizēt, jo saskaņā ar koalīcijas līgumu Satversmes grozījumus koalīcija atbalsta tikai tad, ja šādu ideju atbalsta visas to veidojošās partijas.
Taču pirms nedēļas sabiedriskās domas priekšā krita arī šis bastions. ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis paziņoja, ka, sekojot sabiedrības domai, arī viņš beidzot piekrīt Satversmes grozīšanai. A. Brigmanis skaidro, ka nedrīkst neieklausīties sabiedrībā un, ja tā uzskata, ka prezidenta vēlēšanu sistēma jāmaina, tā jāuzklausa. Jautāts, vai līdz ar balsojumu viņš atsauc arī līdzšinējo retoriku par aizklātā balsojuma nozīmi demokrātijā, politiķis atbildēja: «Ja esmu nobalsojis par šo, tad atzīstu to par labu esam.» ZZS deputātiem balsojumā par Satversmes grozīšanu frakcijas disciplīna nebija jāievēro.
Kritiski par prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā savulaik izteicies arī Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, kurš domā, ka līdz ar atklātā balsojuma ieviešanu partiju līderiem būs vieglāk kontrolēt partijas biedru balsojumu un politisko procesu virzītājiem kuluāros vairs nevajadzēs vērsties pie vairākiem deputātiem, lai kaut ko sarunātu, bet pietiks vienoties vien ar frakcijas vadītāju.
Savukārt ideju virzošais Latvijas Reģionu apvienības kandidāts premjerministra amatam Edvards Smiltēns uzskata, ka līdzšinējā pieredze ar prezidentu izraudzīšanos vēlēšanu kārtības maiņu padarījusi par Saeimas pienākumu.
«Kā liecina vēsture, prezidenti Latvijā izraudzīti Latvijai apkaunojošā veidā – zoodārzā, viesnīcas numuriņā un citur, ietirgoti Saeimas politiskajā tirgū, ievēlēti slēpti no sabiedrības acīm, aizklātā balsojumā (..) Atbildība, kolēģi. Daudz par to ir runāts. Sabiedrība par to runā. Sabiedrība gaida katra deputāta spēju uzņemties atbildību par saviem lēmumiem. Un tagad padomājam, kā var atbildēt sabiedrības priekšā, ja nav iespējams uzzināt, kā ir balsojuši 100 Saeimas deputāti. Kā to sauc? Tā ir kolektīvā bezatbildība,» pauž E. Smiltēns.
Savukārt ZZS pārstāvošais Valdis Kalnozols uzskata, ka atklātā balsojuma ieviešana nozīmē atgriešanos totalitārajā režīmā. «Es saprotu biedra Smiltēna vēlmi – nostalģija pēc padomju laikiem, kad šinī pašā telpā kompartijas uzraudzībā, VDK uzraudzībā visi draudzīgi balsojām,» pauda politiķis, kurš, protestējot pret vairākuma izvēli, balsojumā nepiedalījās vispār.
Savukārt Nacionālās apvienības deputāts Aleksandrs Kiršteins centās paskaidrot, kāpēc pienācis laiks vismaz uz laiku mainīt prezidenta vēlēšanu kārtību. «Aicinu balsot par grozījumiem un aicinu nemelot šeit. Mēs balsosim pavisam citu iemeslu dēļ, nekā šeit daži runātāji pateica. Ir ārkārtīgi muļķīgi ģimnāzijas meiteņu līmenī stāstīt, ka esam milzīgā sajūsmā par komunistu valstīs popularizēto atklāto balsojumu. Kāpēc jāmaina balsošanas sistēma? Mēs izpurgājām brīvību. Tas jāpasaka visiem vēlētājiem. Pāriešana uz kontrolētu balsošanu nav labāka par brīvas gribas paušanu aizklātās vēlēšanās. To mēs izdarījām iepriekšējās vēlēšanās, kad bija iespēja nobalsot par starptautiski atzītu prezidentu. Tagad jāpāriet uz atklātu balsošanu, kurai ir gan savi plusi, gan mīnusi. Mīnuss, ka kontrolēta, bet pluss, ka prezidents redzēs, uz kādiem spēkiem viņš var paļauties. Viņš varēs nākt ar savām iniciatīvām,» pauda A. Kiršteins.
Atklātā balsojuma ieviešanu kritizēja arī citi Saeimas deputāti, kas vienlaikus aicināja tomēr atbalstīt šo eksperimentu. No 86 klātesošajiem deputātiem ieceri atbalstīja 82. Pret balsoja tikai ZZS pārstāvošais Askolds Kļaviņš, bet viņa partijas biedri Viktors Valainis, V. Kalnozols un Juris Vectirāns protestēja, balsojumā nepiedaloties.
Jānis Lasmanis
Foto: F64
