Savukārt portāls "pietiek.com" pieļauj, ka ekspremjers un Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle, iespējams, ir tā persona, kas slēpjas aiz SIA "Veriko", kas tiesā prasīja "airBaltic" līdzīpašnieces SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS) maksātnespēju. Secinājumus par Šķēles iespējamo saikni ar "Veriko" īpašnieku Luksemburgā reģistrēto "Aerienne Services Group S.A." ļaujot izdarīt atsevišķi tā sauktās „oligarhu lietas" materiāli.
"Tie raksti, kuros teikts, ka viņš [Fliks] radījis "airBaltic" un to tik labi attīstījis, ir pilnīgs nonsenss. Aviosabiedrības ir kompānijas ar komplicētu struktūru, kuras vada cilvēku komandas, nevis viena atsevišķa persona. Tas, kāpēc šajos gados "airBaltic" tiešām uzplauka, saistāms ar dramatiskām tirgus situācijas izmaiņām. Un 2004.gadā tiešām bija īsts tirgus attīstības sprādziens. Pievienošanās Eiropas Savienībai, NATO, arī ekonomika gāja uz augšu – šie faktori attīstīja mūsu biznesu," Solingera teikto citē BNS.
Savukārt "pietiek.com", atsaucoties uz anonīmiem avotiem, norāda, ka "airBaltic" bijušais vadītājs Fliks, kam oficiāli piederēja puse BAS daļu, bijis tikai publiskā patieso īpašnieku seja, raksta IR.LV.
Uz jautājumu, kas noveda "airBaltic" tik lielās problēmās, kādās lidsabiedrība ir pašreiz, Solingers atzina, ka nav vienkāršas atbildes. "Tā ir vairāku faktoru kombinācija. Normāli kompānijā ir valdes priekšsēdētājs, tad ir izpilddirektoru valde, tad padome, kas pārstāv akcionārus. Šajā gadījumā vienīgais valdes loceklis bija Fliks – viss vienā personā. Mani pārsteidz, ka pēc Latvijas likumiem kaut kas tāds ir iespējams. Padomē bija pārsvarā Latvijas valdības pārstāvji pēc tam, kad SAS bija savas daļas pārdevis. Protams, man ir sava versija, kāpēc bija tā, kā bija, bet par to ir pāragri runāt publiski," teica "airBaltic" viceprezidents.
"Pašlaik notiek vairākas izmeklēšanas, paskatīsimies, kas no tām iznāks. Taču nevar arī noliegt ekonomikas radīto iespaidu, jo 2008., 2009. gadā Latvijā bija krīze, tirgus krita lejup, bet ar pārvadājumiem saistītās izmaksas auga. Tomēr liela daļa "airBaltic" problēmu bija iekšēju faktoru radītas," piebilda Solingers.
Savukārt "pietiek.com" ziņo, ka iespējamās Šķēles intereses "Veriko" izgaismojot atsevišķi dokumenti par naudas plūsmām, kas saistīti ar pērnvasar īstenoto "airBaltic" obligāciju darījumu. Publiski Šķēle gan noliedzis tiešu saistību ar ieguldījumiem BAS un "airBaltic".
"Veriko"šāgada sākumā vērsās tiesā ar BAS maksātnespējas pieteikumu, taču februāra sākumā tiesa to noraidīja. Neilgi pēc tam ar jaunu BAS maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās uzņēmums "Finanšu restrukturizācijas risinājumi", kurš savulaik piederēja ar Šķēles biznesa interesēm saistītajam uzņēmumam "INPO 7", raksta "pietiek.com".
Kompānija "airBaltic" veic tiešos lidojumus no trim Baltijas valstu galvaspilsētām – Rīgas, Viļņas un Tallinas, kā arī nodrošina aviosatiksmi vairākos iekšzemes maršrutos Somijā.
Dombrovskis: papildus līdzekļus "airBaltic" valsts neplāno ieguldīt
Valsts papildus līdzekļus Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" pašlaik neplāno piešķirt, trešdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" teica Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Viņš atgādināja, ka jau pērn decembrī valdība pieņēma lēmumu nodrošināt "airBaltic" iespēju aizņemties no valsts 25 miljonus latu, ja privātais akcionārs BAS neizpildītu savas saistības par pamatkapitāla palielināšanu.
Tādejādi patlaban lidsabiedrībai ir pieejama kredītlīnija Valsts kasē, ko tā var izmantot, ja tas ir nepieciešams, raksta BNS. "Nav runa par jauniem līdzekļiem. Tas ir aizdevums, kas būs jāatmaksā. Pašreiz mēs neplānojam piešķirt papildus līdzekļus. "airBaltic" vadība strādā pie biznesa plāna, ka paredz sašaurināt kompānijas darbību un atgriezties pie pelnītspējas," teica premjers.
Viņš arī piebilda, ka Satiksmes ministrija (SM) runā ar investoriem. "SM veic sarunas ar investoriem. Detaļās komentēt es nevaru, bet ceram, ka process būs sekmīgs," teica Dombrovskis.
SM valsts sekretārs Anrijs Matīss iepriekš stāstīja, ka "airBaltic" pašreiz nav nepieciešams lūgt valsts aizdevumu 25 miljonu latu apmērā. Lēmumu par iespēju aizņemties no valsts līdz 25,4 miljoniem latu, ja privātais akcionārs BAS neizpildītu savas saistības par pamatkapitāla palielināšanu, valdība pieņēma 2011.gada 13.decembra sēdē, kad tika atbalstīts lēmums par "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu par 57,6 miljoniem latu.airBalticBertolts FliksGinters Solingers
