Latvijā no šā gada aprīļa būs aizliegts nepilngadīgām personām apmeklēt solāriju. Līdz šim nepilngadīgie drīkstēja sauļoties solārijos, ja varēja uzrādīt ārsta parakstītu atļauju, raksta NRA.lv.

Speciālistu pieredze, ko apzinājusi Veselības ministrija, izstrādājot grozījumus noteikumos, liecina, ka Latvijā nepilngadīgās personas vidēji pirmo reizi izmanto ultravioletā starojuma iekārtas 14,8 gadu vecumā, kas ir ļoti augsts rādītājs, ņemot vērā, ka agrīna ādas pakļaušana ultravioleto staru iedarbībai palielina saslimšanu ar ļaundabīgajiem ādas audzējiem. Pašlaik ir noteikts, ka kosmētiskā iedeguma iegūšanas pakalpojumu var saņemt personas līdz 18 gadu vecumam, uzrādot ģimenes ārsta vai dermatologa izziņu, ka veselības stāvoklis ir atbilstošs pakalpojuma saņemšanai. Vienlaikus Latvijā veikts pētījums apliecināja, ka tikai 19,6 procentiem no 14 līdz 18 gadu veciem skolēniem, kuri izmantojuši solārijus, tika prasīts uzrādīt personu apliecinošu dokumentu.

«Ievērojot starptautisko organizāciju, tajā skaitā Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas, ka ultravioletā starojuma iekārtas nedrīkstētu izmantot personas, kas jaunākas par 18 gadiem, tieši paaugstinātā ādas vēža riska dēļ, šāda prakse ieviesta arī daudzās citās valstīs, piemēram, Lietuvā, Francijā, Vācijā, Lielbritānijā un citās, arī Latvija spērusi šādu soli, lai pasargātu bērnus no paaugstināta riska saslimt ar ļaundabīgajiem ādas audzējiem, tajā skaitā ar melanomu,» Veselības ministrijas pozīciju skaidro speciāliste Anna Strapcāne.

Daudzas valstis jau ir ieviesušas nosacījumu, ka pakalpojumu (ultravioletā starojuma iekārtu izmantošanu) drīkst sniegt personām, kuras nav jaunākas par 18 gadiem. Šāds nosacījums ir ieviests Francijā, Spānijā, Portugālē, Beļģijā, Nīderlandē, Lietuvā, Austrijā, Austrālijā, Lielbritānijā, Vācijā, Itālijā, Islandē, Norvēģijā. Pakalpojumu sniedzējiem par šī nosacījuma neievērošanu tiek paredzēts naudas sods, piemēram, Vācijā tas ir līdz pat 50 000 eiro.

Jaunās prasības būs stingrākas – gan ultravioletā starojuma iekārtām un to izmantošanas uzraudzībai, gan kosmētikā iedeguma pakalpojumu reklāmai. Turpmāk pirms pakalpojuma sniegšanas solārija personālam būs jāpārliecinās par patērētāja vecumu, kā arī solārija pameklētājam pienākums būs pirms pakalpojuma saņemšanas uzrādīt personu apliecinošu dokumentu.

Veselības inspekcijas dati rāda, ka Latvijā ir 556 vietas, kas sniedz solārija pakalpojumus. No tām 111 ir solārija studijas un 445 – skaistumkopšanas saloni, veselības centri, peldbaseini, sporta klubi, viesnīcas. Veselības ministrija atzīst, ka nav pieejami dati par ultravioletā starojuma iekārtu lietošanas biežumu Latvijā, bet dažādās zinātniskās publikācijāspar solārija lietošanas biežumu iedzīvotāju vidū konstatēts, ka pieaugušo vecuma grupā vismaz vienreiz dzīvē solārija pakalpojumus ir izmantojuši 36 procenti pasaules iedzīvotāju, 42 procenti Ziemeļeiropas un Rietumeiropas iedzīvotāju, piemēram, Vācijā – 46 procenti, ASV – 35 procenti. Austrālijā solāriju izmantojuši 11 procenti pieaugušo. Pēdējā gada laikā solāriju izmantojuši 21 procents Rietumeiropas un Ziemeļeiropas cilvēku.

Inga Paparde

Foto: Pixabay