Topošā valdība sola padarīt darbaspēka nodokļus un darbaspēka izmaksas Latvijā par konkurētspējīgākajām Baltijā, vienlaikus plānojot paaugstināt minimālo algu, kas uztrauc uzņēmējus.
Latvijā nodokļu politika tiek mainīta teju katru gadu – gan izmainot nodokļu likmes, gan ieviešot jaunus nodokļus, gan radot pilnīgi jaunu regulējumu. Šogad atšķirībā no iepriekšējiem gadiem nodokļu izmaiņu ir maz un visas – iepriekšējās valdības sagatavotas un iepriekšējās Saeimas likumos iestrādātas. Jaunajai vadībai ķeroties pie darba, Latviju atkal, iespējams, gaida izmaiņas nodokļu jomā, kas dara bažīgu biznesa vidi. Uzņēmēji gadiem ir uzsvēruši, ka galvenā viņu vēlme ir prognozējama un stabila nodokļu politika, raksta NRA.lv.
Topošās valdības deklarācija pagaidām vēl ir melnraksta formā, kas līdz rītdienai tiek slīpēta. Deklarācijas parakstīšana ieplānota trešdien, kad iecerēts sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, lai lemtu par valdības apstiprināšanu.
Deklarācijas projektā nodokļu politikas apraksts sākas ar solījumu nodrošināt paredzamu nodokļu politiku, tomēr tālākā izklāstā ir minētas vairākas nodokļu un normu izmaiņas, kas uztrauc uzņēmējus, piemēram, minimālās algas paaugstināšana.
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) -, tiekoties ar premjera amata kandidātu Krišjāni Kariņu un potenciālo finanšu ministru Jāni Reiru, pauda bažas, ka algas varētu kāpt straujāk nekā produktivitāte. Tas var ietekmēt uzņēmumu tālāko attīstību un ieguldījumu apjomu. Šā iemesla dēļ LTRK aicina topošo valdību ierobežot valsts nodarbināto strauju izmaksu palielināšanu, kā arī sasaistīt minimālās algas celšanu ar produktivitātes kāpumu.
Uzņēmēju biedrība arī norādīja, ka, pirms kaut kas tiek kardināli mainīts, piemēram, ostu pārvaldība, vispirms jāizvērtē citu valstu pieredze un jāpieņem izsvērti lēmumi, kas situāciju uzlabotu jeb būtu ekonomiski pamatoti. Lai nodrošinātu prognozējamību un stabilitāti, LTRK aicina premjera amata kandidātu K. Kariņu jebkādas nodokļu sistēmas izmaiņas veikt ārpus valsts budžeta gatavošanas un pieņemšanas procesa.
LTRK norāda, ka pašreiz valstī vērojamas vairākas būtiskas problēmas, kam nepieciešams steidzams risinājums, piemēram, darbaspēka nepietiekamība un izmaksas. Jārada priekšnoteikumi, ka darbaspēka nodokļi, tostarp samaksa par virsstundām un darba nespējas lapām, visās algu grupās ir konkurētspējīgi, salīdzinot ar Lietuvu, Igauniju, Poliju un citām valstīm reģionā.
LTRK padomes locekļi uzskata, ka līdz šim pieejamais sagatavotais deklarācijas melnraksts kopumā vērtējams pozitīvi, taču nepieciešams precizēt vairākus punktus gan par e-vides sakārtošanu, gan atkritumu apsaimniekošanu, būvniecību u. c. Tikšanās laikā vairākkārt tika arī pieminēts Moneyval ziņojums, aicinot izstrādāt ceļakarti uzņēmumiem, kā arī nelikt birokrātiskus šķēršļus biznesam. «Ikviens no mums vēlas strādāt caurspīdīgā finanšu vidē, taču nedrīkstam pārspīlēt, jo arī tas var radīt būtiskas blaknes, jo īpaši domājot par uzņēmējdarbību,» teica LTRK prezidents Aigars Rostovskis.
Topošās valdības pārstāvji uzņēmējiem arī solīja, ka nākamā gada sākumā paredzēts sadarbībā ar uzņēmējiem izvērtēt nodokļu sistēmu, lai sagatavotu uzlabojumus līdz gada vidum, piedāvājot tādus risinājumus, kas Latvijā radīs konkurētspējīgāko uzņēmējdarbības vidi Baltijas valstu vidū.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nominējis Jaunās Vienotības politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu. Viņa veidoto valdību pārstāv piecas partijas – Jaunā Vienotība, Jaunā konservatīvā partija, KPV LV, Attīstībai/Par! un Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL!-TB/LNNK).
Ilze Šteinfelde
Foto: Pexels
