Valsts plāno informēt iedzīvotājus par pensiju otrā līmeņa riskiem. Šāds lēmums pieņemts, jo Valsts fondēto pensiju likums paplašina iedzīvotāju iespējas ieguldīt pensiju plānu līdzekļus, tostarp arī augstāka riska ieguldījumos. Taču, kā Neatkarīgajai atzīst vairāki pensiju plānu dalībnieki, cilvēkiem pašlaik nav skaidra un saprotama pat pamata informācija par pensiju plānu darbu un to, kur pašlaik tiek ieguldīta pensiju 2. līmeņa nauda katrā konkrētā situācijā.
Biju neizpratnē
Laima, kurai līdz pensionēšanās vecumam ir palikuši vairāk nekā desmit gadi, Neatkarīgajai pastāstīja, ka pensiju otrajam līmenim pievienojusies brīvprātīgi, jo vēlējusies kaut kādā mērā papildināt savu pensiju, taču viņu nepatīkami pārsteidzis fakts, ka, iepazīstoties ar izrakstu par konkrētā pensiju plāna darbības rezultātiem, tur bijuši vien mīnusi. Laimas izvēlētais plāns bijis aktīvais, kur lielu daļu no pensiju naudas iegulda akcijās. Kolēģis, kurš pārzina sistēmu (un to apstiprinājuši arī bankā, kas pārvalda kundzes pensiju plānu), ieteicis nepāriet uzreiz uz citu – mazāk aktīvu – plānu, skaidrojot, ka pēc kritiskākā punkta šāds aktīvais plāns atkopsies ātrāk, bet vēlāk – apsvērt iespēju mainīt konkrēto pensiju plānu uz konservatīvu, mazāk riskantu.
«Kāpēc valsts, kura atdevusi visu šo pensijas plānu naudu apsaimniekošanu bankām, neko cilvēkiem neskaidro par riskiem, kādi var būt, ko darīt dažādās situācijās?» jautā Laimas kundze. Viņa uzskata, ka šāda informācija ir obligāti jāsniedz, jo pašlaik viss aprobežojas ar reklāmu, cik svarīgi pievienoties otrajam, trešajam pensiju līmenim, bet – kā to gudri izdarīt, šādas informācijas sniegšana nereti izpaliek. Tiesa, visticamāk, tādā situācijā kā kundzei jaunā iniciatīva – prospekts – nepalīdzēs.
Stāstīs par riskiem
Valsts fondēto pensiju shēmā pašlaik reģistrēti 1,23 miljoni dalībnieku, no tiem kā obligātie shēmas dalībnieki – 730 tūkstoši cilvēku un 495 tūkstoši – brīvprātīgi. Valdības pieņemtās izmaiņas noteikumos paredz, ka valsts fondēto pensiju sistēmas dalībniekus no nākamā gada 1. janvāra papildus informēs par pensiju otrā līmeņa riskiem, lai nodrošinātu cilvēku interešu aizsardzību. LM Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā referente Irēna Salmane Neatkarīgajai skaidro, ka noteikumi izstrādāti, saskaņojot tos ar grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā. I. Salmane atgādina, ka to mērķis ir paplašināt ieguldījumu plānu investēšanas iespējas Latvijas finanšu tirgū, un, tā kā likums piedāvā paplašināt ieguldīšanas iespējas, atbildīgās iestādes uzskatījušas par nepieciešamu izveidot riskus samazinošus mehānismus, un viens no tiem – iedzīvotāju informēšana.
Būs speciāls dokuments
Lai to īstenotu, Finanšu kapitāla un tirgus komisijai (FKTK) būs jāizstrādā īpašs un detalizēts dokuments – dalībniekiem paredzētā pamatinformācija. To paredzēts sagatavot katram ieguldījumu plānam, lai pensiju otrā līmeņa dalībnieki izprastu ieguldījumu būtiskākos aspektus, pārvaldes izmaksas un varētu pieņemt pamatotu lēmumu par piedāvāto ieguldījumu. I. Salmane skaidro, ka šis dokuments jeb prospekts būs A4 formāta lapa, kas ļoti vienkāršā valodā sniegs būtiskāko informāciju par attiecīgo ieguldījumu plānu. «Līdz ar to cilvēks, vel vairāk zinot par attiecīgo ieguldījuma plānu riskiem, varēs izdarīt savu izvēli,» saka LM speciāliste.
Lai pārvaldītu pensiju otrā līmeņa līdzekļus, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) slēdz līgumus ar līdzekļu pārvaldītājiem. Tie izstrādā vienu vai vairākus fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānus. Paredzams, ka šis prospekts būs VSAA un fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja noslēgtā līguma neatņemama sastāvdaļa.
Risks jāmazina, tuvojoties pensijai
Pašlaik VSAA mājaslapā atrodama pamatinformācija par pensiju otro līmeni, kā arī aicinājums izvēlēties savu valsts fondēto pensijas shēmas ieguldījumu plānu atbildīgi. Tāpat ir atgādinājums, izvēloties ieguldījumu plānu, ņemt vērā, cik gadu cilvēkam vēl ir jāstrādā līdz pensionēšanās vecuma sasniegšanai. Jo laiks līdz pensijai ilgāks, jo persona ir spējīga uzņemties lielāku risku, un otrādi – tuvojoties pensijas vecumam, spēja uzņemties risku samazinās. Šis jautājums īpaši aktuāls kļuva krīzes gados, kad daudzi iedzīvotāji, saņemot informāciju par pensiju plāna darbu, bija nepatīkami pārsteigti, jo cerētās peļņas vietā pensiju plānos bija vien zaudējumi, un, jo aktīvāks bija pensiju plāns, jo zaudējumi lielāki. Īpaši svarīgi tas bija tiem iedzīvotājiem, kuriem tuvākajā laikā bija jādodas pensijā. Tobrīd neviens iedzīvotājus par šādiem riskiem neinformēja.
VSAA norāda, ka no aktīvajiem uz konservatīvajiem ieguldījumu plāniem ieteicams pāriet tām personām, kurām līdz pensijas vecuma sasniegšanai ir 10 vai mazāk gadu. Citādi aktīvo ieguldījumu plānu dalībniekiem neilgu laiku pirms aiziešanas pensijā var nākties piedzīvot ļoti straujas, negatīvas uzkrātā kapitāla svārstības, kas būtiski ietekmēs arī sagaidāmās vecuma pensijas apjomu.
Pašlaik pensiju otrajam līmenim tiek novirzīti četri procenti no personas veiktajām sociālajām iemaksām pensijām, bet 16 procenti paliek pensiju 1. līmenī. Nākamgad plānots pensiju otrajam līmenim novirzīt piecus, bet vēl pēc gada – sešus procentus.
Inga Paparde
