Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem maijā cenu līmenis pieauga par 0,3%. Savukārt, salīdzinot ar maiju pērn, cenas pieaugušas vien par 0,1%. Tik zemus gada inflācijas skaitļus tuvākajā nākotnē vairs, visticamākais, neredzēsim. Līdz ar to jāsecina, ka, lai gan cenas atsevišķās preču grupās sarūk, pirms kāda laika piesaukto deflāciju, jeb kopējā cenu līmeņa samazināšanos attiecībā pret pērno gadu, diez vai šogad redzēsim.
Zemā gada inflācija bija novērojama, galvenokārt, vienreizēju faktoru dēļ. Pērn maijā tika atcelts valsts atbalsts elektrībai un apkurei, kas rezultējās ar būtisku cenu kāpumu. Savukārt, šī gada maijā mājsaimniecību izmaksas abās grupās bija krietni mazākas un attiecīgi gada inflācija tuvojās nulles atzīmei. Mājoklis, kurā ietilpst maksājumi par elektrību un siltumu, ir vienīgā patēriņa kategorija, kurai gada griezumā novērojama deflācija (-13%).
Būtiskākā ietekme uz mēneša inflāciju bija dažādu preču un pakalpojumu kategorijai (+4,1%), noslēdzoties ar skaistumkopšanu un higiēnu saistītu preču akcijām. Sadārdzinājās alkohols un tabaka (+1,3%) augstāka akcīzes nodokļa dēļ. Savukārt nedaudz lētāka kļuva atpūta un kultūra (-0,3%), kā arī transports (-0,1%), sarūkot brent naftas cenai tirgū. Lielākā lejupvērstā ietekme uz cenām arī mēneša griezumā bija mājoklim (-1,4%). Lētāka bija dabasgāze (-16,2%) un apkure (-2,1%).
Gāzes cenas dinamika tirgū bija mazliet atšķirīga – tā kopš februāra lēnām pieaug. Toties viens no siltākajiem maija mēnešiem Latvijas novērojumu vēsturē sadārdzināja elektrību NordPool biržā par aptuveni 26%, salīdzinot ar aprīli. Cilvēkiem cenšoties atvēsināties, veidojās salīdzinoši augsts patēriņš, kamēr saražotās atjaunīgās enerģijas nebija gana. Elektroenerģijas cena jūnija sākumā saglabājās augsta un vairākas dienas bija virs 100 EUR/MWh atzīmes.
Augsta bija ne tikai novērotā temperatūra maijā, bet arī algu kāpums nesen publicētajos CSP datos par šī gada pirmo ceturksni. Salīdzinot ar pagājušo gadu, vidējā bruto alga bija pieaugusi par 11%. Swedbank klientu vidējā neto alga, kura pēdējos mēnešos pārsvarā kāpusi mazliet virs 8%, maijā auga par 10,6%. Lai arī kādu daļu no darbaspēka izmaksu kāpuma absorbē uzņēmumu peļņas maržas, kaut daļēja izmaksu pārnese uz galapatērētāju nav zudusi. Straujā algu izaugsme nozīmē noturīgu pakalpojumu inflāciju, kura pēdējos mēnešos bijusi virs 5% atzīmes.
Skatoties mazliet plašākā mērogā, pagājušajā nedēļā Eiropas Centrālā Banka (ECB) paziņoja par 0,25 procentpunktu samazinājumu bāzes procentu likmēm. Taču ir neskaidra likmju virzība tuvākajā laikā, jo jaunākie dati par eiro zonas inflāciju un algu kāpuma tempu dara bažīgu par inflācijas noturību. ECB pa vasaru uzmanīgi vēros inflācijas un citu rādītāju dinamiku, un tā nesteigsies ar turpmākiem likmju samazinājumiem. Swedbank prognozē, ka tālāks likmju samazinājums varētu notikt septembrī un decembrī.
Kopumā mēneša inflācija tuvākajā laikā Latvijā varētu būt salīdzinoši zema. Vasara kā parasti nozīmēs nedaudz zemākas pārtikas cenas. Taču pamazām cenu līmeņa pieauguma tempi augs un gada inflācija šī gada izskaņā atkal pārsniegs 2% atzīmi.
Oskars Niks Mālnieks, Swedbank ekonomists
