Lai gan jau teju gadu tiek diskutēts par samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu, šogad daudzām ģimenēm būs jāmaksā neadekvāti augsts nekustamā īpašuma nodoklis, jo arvien vairāk pašvaldību izmanto iespēju noteiktos gadījumos piemērot maksimālo nodokļa likmi par mājokli.

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi pērn pieauguši par 11,5% jeb 22,8 miljoniem, sasniedzot 219,8 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas rīcībā esošā informācija. Neatkarīgās pētījums liecina, ka astoņu gadu laikā šī nodokļa ieņēmumi ir dubultojušies.

Kadastrālās vērtības nemainās

Nekustamā īpašuma nodokļa lielums Latvijā ir atkarīgs no diviem mainīgiem lielumiem – kadastrālās vērtības un piemērotās nodokļa likmes.

Aptuveni pirms gada, 2016. gada 19. aprīlī, valdība Finanšu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Darba devēju konfederāciju uzdeva izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā Par nekustamā īpašuma nodokli, kas nodrošinātu samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa sloga pieaugumu, ņemot vērā nekustamā īpašuma nodokļa bāzes – kadastrālo vērtību – straujo pieaugumu un nepieciešamību nodrošināt budžeta ieņēmumus. Lai nepieļautu būtisku nodokļa pieaugumu, šogad lielākajai daļai īpašumu (izņemot lauku zemes, kultūrvēsturiskos objektus un vairākstāvu dzīvokļus) kadastrālās vērtības nemainās, salīdzinot ar 2016. gadu. Tas nozīmē, ka nekustamā īpašuma nodoklim nevajadzētu pieaugt, ja vien pašvaldība nepaaugstina nodokļa likmes.

Pašvaldību vara

Šobrīd likumdošana dod diezgan lielu varu pašvaldībām pašām noteikt, cik lielu nodokli tā piemēros īpašumiem savā teritorijā, ievērojot likumā noteiktās likmju robežas, tas ir, no 0,2% līdz 1,5% (virs 1,5% likmi drīkst piemērot tikai tad, ja īpašums nav uzturēts kārtībā). No vienas puses – tas ļauj pašvaldībām, kuras labāk pārzina situāciju uz vietas, noteikt adekvātu nodaļa likmi, taču no otras puses – tas ir instruments pašvaldību rokās, kā piespiest iedzīvotājus deklarēties konkrētās pašvaldības teritorijā. Šo iespēju izmanto arvien vairāk pašvaldību, uzliekot par mājokli, kurā neviens nav deklarējies, pat 7,5 reizes augstāku nodokli nekā parasti. Neatkarīgā jau vairākkārt ir rakstījusi par šādiem gadījumiem, kad vientuļiem, lielākoties veciem cilvēkiem pieder ne tikai dzīvoklis, ber arī maza mājiņa kaut kur laukos. Kaut arī šāda mājiņa ziemā nav apdzīvojama, pašvaldības uzskata, ka tām ir tiesības šādus cilvēkus sodīt par nedeklarēšanos ar 7,5 reizes lielāku nodokli.

Tāpat atsevišķas pašvaldības ar nodokļa palīdzību soda tos īpašniekus, kas dzīvo mājās, kuras reģistrā skaitās kā vairākdzīvokļu, bet zemesgrāmatā katrs dzīvoklis nav ierakstīts atsevišķi pat tādā gadījumā, ja to apdzīvo viena ģimene. Šādā gadījumā 0,2-0,6% likme tiek rēķināta tikai par to platību, kurai atbilst noteikts deklarēto iedzīvotāju skaits. Par pārējo platību tiek rēķināts 1,5% nodoklis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) intervijā Neatkarīgajai pauda, ka lielākajā daļā Latvijas 1,5% nekustamā īpašuma nodokļa likme nav paceļama. «Tradicionāli Latvijā bija tendence ļaut pašvaldībām pašām noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmes lielumu. Tas arī ir saprotami. Ikvienā pašvaldībā uz vietas ir daudz vieglāk novērtēt, kurš ir mazturīgais, kurš var un kurš nevar samaksāt pilno likmi utt. Krīzes gados tika nolemts noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmi līdz 3% apmērā no īpašuma kadastrālās vērtības. Nodokļa likmi, kas pārsniedz 1,5% no kadastrālās vērtības, pašvaldība nosaka tikai gadījumā, ja nekustamais īpašums netiek uzturēts. Bet neesmu pārliecināts, ka arī šie 1,5% ir adekvāts lielums, gan vērtējot novadu ekonomiku, gan attīstības tendences, gan vienkārši vērojot to, kas notiek ar nekustamo īpašumu saglābšanu,» teica K. Gerhards.

Vienīgais īpašums ar nodokli

Pagājušā gada pavasarī vietnē manabalss.lv rekordīsā laikā tika savākti nepieciešamie paraksti par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam. Diemžēl amatpersonas joprojām vilcinās ar lēmuma pieņemšanu.

«Jautājums par nekustamā īpašuma nodokļa samazinātās likmes piemērošanu vai nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam ir tikai viena no šī apjomīgā Ministru kabineta uzdevuma sastāvdaļām (viens no diskutētajiem risinājumiem). Minētā uzdevuma ietvaros Finanšu ministrijā ir izveidota darba grupa, kura veic apjomīgu darbu, analīzi un pētījumus, lai vērtētu visus iespējamos sabalansēta nekustamā īpašuma nodokļa sloga nodrošināšanas risinājumus. Tā kā darba grupā ir iesaistītas ļoti daudzas institūcijas (gan ministrijas, gan pašvaldības, gan nevalstiskās organizācijas), vienotu viedokli par kādu risinājumu darba grupas ietvaros līdz šim nav bijis iespējams iegūt, lai gan ir tikuši piedāvāti vairāki risinājumu varianti,» NRA.lv toreiz atklāja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

Diskutējot par iespējamajiem risinājumu variantiem, ir secināts, ka izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļu politikā valstī var radīt dažādas negatīvas sekas un nodokļa maksātājiem – dažādus riskus. Piemēram, pašvaldībām var tikt radīti būtiski nodokļa ieņēmumu zaudējumi (negatīva fiskālā ietekme varētu būt vairāk nekā 21 miljons eiro gadā), izmaiņu ieviešana pašvaldībām var radīt sarežģītu, dārgu un neefektīvu nodokļa administrēšanas procesu. Tāpat izmaiņu ieviešana var pavērt iespējas nodokļa maksātājiem izvairīties no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, izmaiņu ieviešana nenodrošinātu sociālā taisnīguma principu un var radīt nevienlīdzīgu attieksmi pret dažādu sociālo grupu nekustamā īpašuma īpašniekiem, kā arī izmaiņas nerisinās nekustamā īpašuma īpašnieka nodokļa sloga pārnešanu uz īrniekiem.

«Darba grupa turpina risinājumu meklēšanu, paplašinot izpētes lauku arī ar citiem elementiem, kas netieši ietekmē lielo nekustamā īpašuma nodokļa apmēru, piemēram, kadastrālās vērtības un pašvaldību finanšu izlīdzināšanu,» sacīja A. Jarockis.

Tāpēc šogad nekustamā īpašuma nodoklis tiek aprēķināts līdzšinējā kārtībā, t.i., kadastrālā vērtība netiek aktualizēta (izņemot atsevišķus izņēmuma gadījumus), likumā noteiktās nodokļa likmes netiek mainītas, un pašvaldībām netiek ierobežotas likumā noteiktās tiesības likmju un atvieglojumu piemērošanai. Savukārt jauna NĪN aprēķināšanas kārtība tiks izstrādāta šā gada laikā, un tā tiks piemērota, aprēķinot nekustamā īpašuma nodokli, sākot ar 2018. gadu.

***

Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi, miljonos eiro

Gads Ieņēmumi, miljonos eiro NĪN likme

2009. gads 104 1% zemei

2010. gads 127 1,5% zemei; 0,1%-0,3% mājoklim

2011. gads 157 1,5% zemei; 0,2%-0,6% mājoklim

2012. gads 167

2013. gads 172 0,2-1,5% zemei un mājoklim pēc pašvaldības ieskatiem

(3% likmi drīkst piemērot tikai atsevišķos gadījumos, piemēram, graustiem)

2014. gads 191

2015. gads 197

2016. gads 220

Avots: VZD

Ilze Šteinfelde

Foto:jill111/https://pixabay.com/en/users/jill111-334088//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/