Šogad uz valsts autoceļiem paredzēts veikt darbus 140 objektos, kopumā atjaunojot un izbūvējot ceļus 1000 kilometru garumā un saremontējot vairāk nekā 60 tiltus. Tam paredzēti apmēram 320 miljoni eiro no Latvijas budžeta un Eiropas Savienības (ES) fondu naudas.
Latvijas valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange atzīst, ka valsts autoceļu sakārtošanai ir paredzēta apjomīgākā daļa no ieplānotajiem līdzekļiem un viens no lielākajiem objektiem ir Siguldas šosejas atjaunošana 10 km posmā no pagrieziena uz Langstiņiem līdz pārvadam pār dzelzceļu Garkalnē. Šajā ceļa posmā jau vairākus gadus bija izveidojušās dziļas rises asfaltā un bojājumu pakāpe liecināja par problēmām ar pamata augšējām kārtām. «Vienlaikus satiksmes intensitāte šajā posmā ir ļoti augsta – diennaktī šo vietu šķērso apmēram 20 000 automašīnu. Mēs darām visu, lai organizētu satiksmi tā, lai autovadītāji ciestu pēc iespējas mazāk, un jau iepriekš atvainojamies braucējiem par neērtībām,» stāstīja J. Lange. Atvainošanās vārdus var izlasīt arī ikviens autobraucējs, kas izmanto šo posmu, jo vakar šajā vietā atklāts īpašs plakāts.
Diemžēl ar neērtībām šajā posmā spēkratu vadītājiem un pasažieriem būs jāsaskaras līdz nākamā gada vasaras beigām, kad ir plānots objektu nodot ekspluatācijā. Arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss atzina, ka tieši par šo posmu viņam nācies uzklausīt visvairāk autovadītāju sūdzības sakarā ar satiksmes ierobežojumiem. Tomēr bez remonta vairs iztikt nevarēja, turklāt jāņem vērā arī tas, ka šajā posmā prognozēta satiksmes intensitātes palielināšanās. «Uzskatu, ka autobraucēji, kuriem ir jāmaksā nodeva par ceļu lietošanu, ir pelnījuši labākas kvalitātes ceļus, nekā tie pašlaik ir Latvijā. Tāpēc ceru, ka pēc remonta tas atbildīs Eiropas labākajiem standartiem,» optimistiski teica A. Matīss. Siguldas šosejas posmā paredzēta abu brauktuvju vecā asfalta seguma reciklēšana, šķembu pamata pastiprināšana un jauna trīskārtu asfalta seguma ieklāšana. Rekonstrukciju piedzīvos arī ceļu pārvadi pār dzelzceļu un reģionālo autoceļu Garkalne–Alauksts, un atjaunos gājēju tuneli aiz Langstiņu pagrieziena. Objektā būvdarbus veic SIA Binders. Lai gan uzņēmumam saskaņā ar noslēgto līgumu visi darbi jāpabeidz līdz nākamā gada 20. augustam, SIA Binders vadība cer, ka to izdosies izdarīt ātrāk, ja, protams, darbus nekavēšot nepiemēroti laika apstākļi.
Siguldas šosejas Langstiņu posms nav vienīgais, ko šogad remontēs Vidzemē. Drīzumā sāksies seguma atjaunošanas darbi uz Vidzemes šosejas aptuveni 15 km posmā starp krustojumu ar reģionālo ceļu uz Augšlīgatni un pagriezienu uz Cēsīm. Vēl šogad paredzēts sākt ierīkot gājēju un velosipēdistu celiņu Augšlīgatnē, kā arī sākt būvdarbus līdzīga celiņa ierīkošanai Ieriķos. Plānoti vēl vairāki citi objekti.
Savukārt nākamgad iecerēts pārbūvēt pārvadu pār dzelzceļu Augšlīgatnē, kā arī Līgatnes un Kaķupītes caurtekas. 2017. gadā plānots sākt seguma atjaunošanas būvdarbus no krustojuma ar Pulkveža Brieža un Zinātnes ielu Siguldā līdz līkumam ar Sedas purvu. Projektēšanas stadijā ir arī šosejas posms no Rīdzenes līdz Bērzkrogam un ceļu seguma pastiprināšana pirms un pēc Sēnītes.
Diemžēl līdztekus plāniem atjaunot autoceļus Latvijā, dzirdamas arī arvien uzstājīgākas prognozes par nepieciešamību konsolidēt nākamā gada budžetu un jostu savilkšanu. Šā iemesla dēļ arī A. Matīss uz nākamo gadu ceļu būves jomā skatās visai piesardzīgi, tomēr viņš ir pārliecināts, ka ceļu sakārtošanai finansējumu nedrīkst samazināt. «Valstij, protams, ir savas prioritātes, piemēram, veselība, izglītība, drošība, taču ir jomas, kas ir nesaraujami ar to saistītas, piemēram, kvalitatīvi ceļi. Ko dos plānotā izglītības un medicīnas reforma, ja nebūs ceļu, pa kuriem nokļūt līdz medicīnas iestādei vai skolai,» portālam NRA.lv uzsvēra A. Matīss.
Ilze Šteinfelde
