Šodien Ministru kabineta sēdē valdība vienbalsīgi atbalstīja Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016. – 2020. gadam un to īstenošanas plānu. Tuvākā gada laikā tiks pilnveidoti normatīvie akti mediju regulējumam, veicināta mediju profesionalitāte un atbildīgums, kā arī īstenota mediju atbalsta programma un sekmēta medijpratības attīstība sabiedrībā.
Pamatnostādņu mērķis ir radīt labvēlīgus apstākļus, nodrošinot un attīstot mediju daudzveidību, pilnveidojot mediju nozares profesionāļu izglītību, paaugstinot mediju vides kvalitāti un atbildīgumu, sekmējot medijpratības attīstību un veicinot indivīdam un sabiedrībai drošu mediju vidi.
“Mediju politikas pamatnostādnes ir rezultāts nozares dialogam divu gadu garumā. Tā ir pirmā reize Latvijas vēsturē, kad ir tapis visaptverošs mediju politikas plānošanas dokuments. Tas ir gan sabiedrības mandāts, gan konkrēts uzdevums Kultūras ministrijai un politiskajiem lēmumpieņēmējiem nodrošināt Latvijas mediju videi un spēcīgai žurnālistikai labāku darbības vidi kā tiesiskā, tā ekonomiskā nozīmē. Valsts simtgadi vēlamies sagaidīt īstenojot mediju politikas pamatnostādnes ar jaunu tiesisko regulējumu, atbildīgāku, kvalitatīvāku un vitālāku žurnālistiku,” pateicoties nozares pārstāvjiem par ieguldījumu Mediju politikas pamatnostādņu izstrādes gaitā, norāda kultūras ministre Dace Melbārde.
Saskaņā ar Mediju politikas īstenošanas plānu Kultūras ministrija (KM) jau tuvākajā laikā uzsāks darbu pie mediju vides tiesiskā regulējuma pilnveides, ievērojot mediju vides pārmaiņu tendences, kā arī izvērtējot mediju avotu tiesisko aizsardzību, veicot mediju reģistra reformu un pievēršoties jautājumam par mediju īpašnieku struktūru caurskatāmības uzlabošanu. Jau šogad ir uzsāktas diskusijas par sabiedrisko mediju regulējumu. Savukārt nākamgad plānots izstrādāt priekšlikumu mediju nozares ētikas kodeksam, kā arī līdz 2018. gada pirmajam pusgadam izveidot vienotu pašregulatīvu mediju ombudu.
Sagaidāms, ka Latvijas Pašvaldību savienība sagatavos vadlīnijas pašvaldību informatīvo izdevumu veidošanai līdz ar ieteikumu izvairīties no komerciālas reklāmas publicēšanas, veicinot godīgu konkurenci reģionālo mediju tirgū.
Līdztekus darbam pie mediju darbības tiesiskās vides sakārtošanas nozarei finansiālu ieguvumu sniegs mediju atbalsta programmas. Lai atbalstītu kvalitatīva, sabiedriski nozīmīga mediju satura veidošanu, projektu konkursos kopumā plānots sadalīt miljons eiro. Jau šobrīd norit mediju atbalsta programmu koncepta un konkursa nolikumu izstrādes process. Saskaņā ar iepriekš plānoto, mediju atbalsta programmas prioritāri būs vērstas uz satura veidošanas veicināšanu reģionālajos medijos, mediju kritikas žanrā, diasporas un mazākumtautību auditoriju sasniegšanai, pētnieciskās/analītiskās žurnālistikas attīstībai, kā arī mediju satura veidošanu personām ar invaliditāti. Nozares pārstāvjiem plānots to prezentēt un apspriest tuvāko mēnešu laikā, lai līdz ar jauno gadu varētu sākt mediju atbalsta programmu darbību.
Virkne aktivitāšu ir vērstas uz medijpratības attīstīšanu dažādās sabiedrības grupās. Plānotas topošo medijpratības ekspertu – pedagogu, bibliotekāru, pašvaldības jaunatnes lietu speciālistu – apmācības, starptautiskas labās prakses materiālu medijpratības attīstīšanai adaptēšana, bērnu un jauniešu izglītošana kritiskās domāšanas un gudras mediju lietošanas jautājumos. Līdztekus plānoti vairāki pasākumi mediju nozares profesionāļu un akadēmiskās vides mijiedarbības veicināšanai.
Mediju politikas ieviešanas uzraudzībai KM veidos sabiedrisku konsultatīvo padomi.
Mediju politikas plānošanas dokumentu izstrādes ietvaros ir notikušas divas publiskās apspriešanas un viena sabiedriskā apspriede. Kultūras ministrija saņēma un izskatīja vairāk nekā 200 sabiedrības un interešu grupu priekšlikumus un ieteikumus.
Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
