Norvēģijas kroņprinča un princeses vizīte Latvijā devusi nekādi negaidītu rezultātu – Latvijas paziņojumu par nodomu tiesāties ar Eiropas Komisiju (EK) par to, ka komisija neved pie prāta Norvēģiju, kas sagrābusi Latvijas zvejas kuģi.
Ziņu par Latvijas nodomu tiesāties ar EK vakar sniedza Ministru prezidents Māris Kučinskis. Viņš pastāstīja, ka lēmums pieņemts, balstoties uz Tieslietu ministrijas sagatavoto ziņojumu. Tā izskatīšana un lēmuma pieņemšana notika valdības sēdes slēgtajā daļā. Tas nozīmē, ka nav pieejams Tieslietu ministrijas ziņojums, kurā būtu jābūt visai interesantam pamatojumam, kāpēc Latvijai jātiesājas nevis ar Latvijas uzņēmumam North Star LTD piederošo sniega krabju zvejas kuģi Senators sagrābušajiem norvēģiem, bet ar EK. Pēc M. Kučinska teiktā, Latvija saukšot pie atbildības Eiropas Savienības tiesā EK par to, ka EK nav neko reālu darījusi, lai aizsargātu ES dalībvalsti Latviju pret savienībā neietilpstošo Norvēģiju, raksta NRA.lv.
Piebilstams vēl arī tas, ka Tieslietu ministrijas ziņojuma izskatīšana valdības darba kārtībā parādījās iepriekš neplānoti. Grūti iedomāties ko citu kā vien politisku vienošanos starp Norvēģiju kroņprinča Hokona personā un Latviju, ko kroņprinča un princeses Metes Māritas vizītes laikā personificēja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Tas neizslēdz iepriekš Latvijas ekonomikas ministra Arvila Ašeradena Neatkarīgajai apgalvoto, ka krabju zvejas kuģa lieta ar norvēģiem pārrunāta visos līmeņos. Pirms M. Kučinska paziņojuma visai mīklaini izklausījās A. Ašeradena teiktais, ka Latvijai un Norvēģijai esot kopīgi nodomi šo kuģa lietu atrisināt bez tiesāšanās. Izrādās – bez savstarpējas tiesāšanās, bet kopīgi atrodot kādu citu vainīgo. Tā gan vēl nav atbilde, kā un kad abu valstu negaidītais manevrs atvieglos North Star LTD sūro likteni. Tas bijis spiests pārdot citus kuģus, lai segtu Senatora dīkstāves radītos zaudējumus.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ar sava padomnieka Mārtiņa Drēģera starpniecību paziņoja, ka nekādus komentārus nesniegs, jo visu jau pateicis Ministru prezidents.
Kuģa lieta velkas kopš tā aizturēšanas ne šā, bet pagājušā gada janvārī. Latvija uz kuģa sagrābšanu reaģēja ar notas iesniegšanu Norvēģijas vēstniecībai, bet tā atbildēja ar skaidrojumu, ka Norvēģijas tuvumā, t.i., pašas Norvēģijas noteiktā tuvumā no Norvēģijas krastiem, zvejot gribētājiem esot vajadzīgas licences, kādas izdot drīkstot tikai Norvēģija, nevis ES vai Latvija.
Arnis Kluinis
Foto: Pixabay
