Šī brīža situācija liecina, ka jau gadiem mazumtirdzniecībā konkurence nestrādā, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” norādīja zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS).

“Manuprāt, mums šobrīd jau gadiem mazumtirdzniecībā konkurence nestrādā. Ja var uzlikt produktam uzcenojumu 300 % + PVN un konkurēt, tas nozīmē, ka to spēlētāju ir tik maz un tirgus ir tik sadalīts, ka kaut kāda iejaukšanās ir nepieciešama un loģiska,” sacīja Šmits.

“Mani neuztrauc, ja uzliek 300 % uzcenojumu kamambēra sieram vai franču šampanietim, bet, ja tādu uzliek grūbām un putraimiem vietējā ražojuma, kas ir pamata grozs ļoti daudziem cilvēkiem Latvijā, tā nav normāla politika un tā nav arī patriotiska politika,” atzina ministrs.

“Mums bija pāris sarunas ar finanšu ministru par inflācijas lielumu, jo patiesībā pārtikas inflācija šobrīd dzen visu inflāciju uz augšu. Ministrs izteicās, ka Īrijas versija par regulatoru ir izskatāma kā opcija,” atzina Šmits.

Viņš norādīja: “Es nekad neesmu bijis tāds, kurš uzskata, ka tikko kā mums ir kāda maza krīze, ir jāsāk bārstīt nauda, jo krīze ir tam, lai kāds arī no tirgus aizietu, kas ir neveiksmīgāks, un kāds paliktu stiprāks. Bet šis gads objektīvi ir tāds, kur šī palīdzība ir vajadzīga.”

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis intervijā LTV atzina, ka ir saņēmis vēstuli no Konkurences padomes, kur viņam aizrāda, ka viņš nedrīkst prognozēt, ka veikalos kāps cenas: “Man šķiet, tā ir pārspīlēta demokrātija vai kā to nosaukt.”

“Mēs spēlējam tādas kā paslēpes. Vieni saka, ka es jau neko nedaru, man tie uzcenojumi ir mazi, tad pārstrāde saka, ka mēs jau vispār knapi izdzīvojam, ražotāji vispār dzīvo zem pašizmaksas. Tas mūsu galvenais aicinājums, ja mēs visi gribam godīgi pateikt patērētājiem, ko mēs darām un kā mēs darām, publiskojam cenas. Mēs slēpjamies šobrīd aiz komercnoslēpuma, bet mēs [LOSP] aicinām visiem ķēdē iesaistītajiem posmiem publicēt šos te uzcenojumus,” sacīja Gūtmanis.