To intervijā portālam «Apollo» atzina ekonomists Dmitrijs Smirnovs.

«Būs ļoti slikti. Iespējami divi varianti – «Bankas Baltija» variants, kad noguldītāji nedabūja neko. Otrs variants – «Parex bankas» variants, kad vairāki miljardi būs jāaizņemas no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas. Šajā gadījumā banka būs glābta, bet jautājums – par kādu cenu. Tas atkal nozīmēs – nodokļi uz augšu, pensijas – uz leju, kārtējie izdevumu samazinājumi utt. Tātad kredītu slogs valstij palielināsies.»

Smirnovs norādīja, ka pie pirmā iespējamā scenārija noguldītāji nesaņems neko, neskatoties uz to, ka likums paredz garantētos līdzekļus. «Garantija ir, līdzekļu nav. Tas faktiski nozīmē valsts defoltu. Vienīgais veids, kur naudu dabūt – aizņēmums no SVF.»

Uz jautājumu, cik reāla ir iespēja, ka bankrotē vēl kāda banka, Smirnovs atbildēja, ka šāda situācija varētu izveidoties nākamā gada rudenī, kad pasauli pārņems otrais krīzes vilnis, kas vissāpīgāk skars Latviju un tās banku sektoru, kuru novājinājuši bezcerīgie kredīti, kurus nespēj atmaksāt kredītņēmēji.

«Šobrīd medijos lasām ziņas, ka Eiropas komercbankām ir problēmas. Protams, ka pasaules globālais krīzes vilnis Latviju skars un ietekmēs ļoti smagi. Protams, ka šis vilnis varētu izraisīt problēmas Latvijas komercbankās. Tātad – nākamā gadā varam gaidīt vēl kādus negatīvus pārsteigumus,» teica Smirnovs.

Smirnovs tāpat uzskata, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) darbs vērtējams kā neapmierinošs. «Vienīgais, ko viņi spēj darīt, ir rakstīt denunciācijas Drošības policijai. Ar to arī viņu rīcības spējas ir ierobežotas. Ja FKTK tiktu likvidēta, tas neko nemainītu. Ir šāda komisija vai nav – tas neko nemaina,» teica Smirnovs.

Viņš uzskata, ka FKTK darbība esot uzskatāma par bezatbildīgu, un tai jāuzņemas atbildība par notikušo ar «Latvijas Krājbanku».

«Gadījumā, ja neizdosies notvert Vladimiru Antonovu, tad viņa vietā būtu jāatbild [Irēnai] Krūmanes kundzei,» tā Smirnovs.