Veidojot šo valdību, izvēles ņemt vai neņemt Veselības ministriju faktiski nebija, intervijā “Neatkarīgajā” sacīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (“Apvienotais saraksts”).
“Redzamākā un būtiskākā daļa šobrīd ir 2023. gada valsts budžeta pieņemšana. Jāteic, ka šis budžets vairāk bija tehnisks, ne politisks. Respektīvi, iepriekšējās valdības un Finanšu ministrijas projekts, kurā mums kā AS bija ārkārtīgi grūti panākt redzamas izmaiņas. Mums bija daudzi dažādi priekšlikumi, bet, kad no Finanšu ministrijas saņēmām budžeta projektu, tad visi mūsu priekšlikumi kļuva otršķirīgi, jo mēs ieraudzījām fundamentālu problēmu, kas ir iebūvēta veselības aprūpes finansējumā. Arī starptautiskas organizācijas, kā OECD, kas spēj dot padomus finanšu organizēšanā, ieteica veselības jomā, lai nezaudētu ārstus, pakalpojumu kvalitāti utt., nodrošināt stabili pieaugošu veselības aprūpes finansējumu,” sacīja politiķis.
Pēc viņa teiktā, faktiski šī gada budžetā veselības aprūpei tika noņemts pusmiljards eiro: “Tas satricina visu sistēmu, jo kovida laikā visi šie izdevumi tika paredzēti. Bet šobrīd mēs pat neatgriežamies situācijā pirms kovida ar nelielu pieaugumu, mēs faktiski atgriežamies zem tā līmeņa, kas bija pirms kovida.”
“Ko tas reāli nozīmē? Man mamma vakar zvana un saka, man vajag taisīt šādas pārbaudes, bet iespēja tās uztaisīt ir tikai pēc gada! Tātad rindas, pieejamība, mediķu trūkums, tā ir atslēgas lieta arī kontekstā ar Kariņa kunga piesaukto ekonomisko izrāvienu, transformāciju. Ja mēs gribam noķert mūsu Baltijas kaimiņus vai, nedod dievs, Skandināvijas valstis veselīgo dzīves gadu ziņā, tad tur pa vidu, salīdzinot ar Skandināvijas valstīm, ir 20 gadi! Mums trūkst darbaspēka, un vai mēs vecāko paaudzi varam paturēt darba tirgū, tas ir atkarīgs no tās veselības stāvokļa. Rezultātā mūsu skatījumā viss kļuva otršķirīgs, un mēs izvirzījām veselības problēmu. Tas ir galvenais stāsts par valsts budžetu mūsu izpratnē,” sacīja Smiltēns.
“Veidojot šo valdību, izvēles ņemt vai neņemt Veselības ministriju faktiski nebija. Tā bija faktiski situācija, pieņemt vai nepieņemt šo piedāvājumu, angliski sakot, “Take it or leave it”, pieņemt vai atmest šo piedāvājumu. Mūsu specializācija lielā mērā izriet no tā, kuri mūsu cilvēki ir ievēlēti. Mūsu intereses bija, pirmkārt, aizsardzībā, otrkārt, ekonomikā, bet ne vienu, ne otru atbildības jomu Kariņa kungs negrasījās mums dot. Mēs ieguvām pārstāvību tajos sektoros, kur mums bija jāmeklē spēki no ārpuses, piemēram, atrodot [Līgu] Meņģelsones kundzi veselības sektorā. Mēs gribam lietas darīt citādi, paraudzīties uz lietām no malas, iegūt procesos daudz lielāku dinamiku un panākt pagrieziena punktu, un no šī viedokļa Veselības ministrija mums nebija opcija, ko mēs labprāt izvēlētos. Mums vienkārši bija jāuzņemas atbildība, un, vienojoties par koalīcijas izveidi, mēs saņēmām apgalvojumu no Ministru prezidenta, ka pastāv solidāra atbildība arī viņiem par veselības aprūpes finansējumu,” sacīja politiķis.
Savukārt runājot par Kariņa aso publisko vēršanos pret AS pārstāvošo veselības ministri Līgu Meņģelsoni valdības sēdē, faktiski liekot viņai atkāpties, Smiltēns uzsvēra: “Publiski zināmie izteikumi vēl nav viss. Valdības sēdē bija vēl šis tas. Es to vērtēju ļoti vienkārši – mana atbilde nebija publiska, mana atbilde bija aiz slēgtām durvīm telpās, kur mēs tikāmies ar “Jaunās Vienotības” priekšsēdētāju Arvilu Ašeradenu. Es “Apvienotā saraksta” vārdā premjeru brīdināju, ka šī ir pirmā un pēdējā reize, kad mēs tolerējam tik nekoleģiālu attieksmi pret vienu no šīs valdības atslēgas ministriem. Mēs pieņemam pamatotu kritiku, bet mēs nekad nepieņemsim personīgus uzbrukumus un nesportisku attieksmi. Es to traktētu kā nesportisku attieksmi. Nepieņemamu. Es pieņemu, ka JV mūsu signālu uztvēra skaidri un precīzi. Es neatstāstīšu visu sarunu, tā bija pietiekami tieša, bet mēs skaidri un gaiši novilkām līnijas, ka mēs neesam nedz KPLV, nedz JKP, nedz kādi citādi, ar kuriem var vest darbu ar attiecīgām brutālām metodēm. Ar tādām metodēm ar mums nestrādās, mēs esam līdzvērtīgi partneri valdībā, un tādai arī jābūt attieksmei.”
Foto: Saeimas kanceleja
