Ja sabiedrība nebūs gatava teikt savu vārdu un parādīt savu viedokli pie Saeimas durvīm, tad būs grūti ko mainīt, runājot par novadu reformu, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja Latvijas Reģionu apvienības valdes priekšsēdētajs Edvards Smiltēns.
Vērtējot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP!) piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas modeli, viņš norādīja, ka nesen dzirdējis Pūces partijas biedra Edgara Jaunupa teikto: kamēr protestē 20 pagastveči, kuriem negribas zaudēt savu darba vietu, tikmēr nav vērts ieklausīties, bet, ja pie Saeimas atnāks pāris tūkstoši novadu iedzīvotāju, tad gan būtu jāņem vērā.
“Tas ir viens variants. Otrs – sākt draudzēties ar saprātu. Es paskatījos, kā tiek veikta ATR Igaunijā un Lietuvā. Pie mums no 119 novadiem gatavojas veidot 39 novadu sistēmu ar iedzīvotāju skaitu, kas ir nepilni divi miljoni. Igauņi ir nonākuši pie modeļa – 15 apriņķi, 64 novadi un 15 pilsētas ar divreiz mazāku iedzīvotāju skaitu nekā Latvijā. Igauņi ir atraduši līdzsvaru starp lokālo demokrātiju un efektīvu pārvaldību. Minimālais slieksnis ir 5000 iedzīvotāju katrā novadā. Igauņi ir izdarījuši tā, ka nauda, kas tiek maksāta nodokļos, atgriežas atpakaļ pie iedzīvotājiem, bet vienlaikus ir izveidoti apriņķi, kur risināt lielākas problēmas ar sabiedrisko transportu, vides jautājumiem, veselības aprūpes sistēmu u.c. Lietuvā ir 10 apriņķi un 60 pašvaldības. Latvijā vispār nav apriņķu. Latvijā iecerētie 39 novadi ir pārāk lieli, lai tajos ieraudzītu cilvēku, taču joprojām pārāk mazi, lai atrisinātu visa reģiona problēmas. Novada pašvaldības vadītājs fiziski nevarēs zināt, kas notiek viņa pārraugāmajā teritorijā, un izprast lielā novada iedzīvotāju problēmas. Pūces un Kariņa virzītais modelis ir paviršs, un tā būs liela kļūda Latvijai,” pauda Smiltēns.
Pēc viņa sacītā, Juris Pūce piedāvā salikt kopā ļoti dažāda lieluma pašvaldības, no kurām visa naudiņa tiek pārskaitīta vienā lielā kopīgajā kasē, un tad mazo novadu iedzīvotāji varēs iet lūgties pēc katra eiro uz šo lielo kasi. “Un nauda plūst tur, kur ir ietekme. Un tā – pēc Pūces plānotā 33 Latvijas pašvaldībām nebūs pilnīgi nekādas ietekmes un visticamāk – savus resursus atpakaļ uz savu apkaimi tās nedabūs. Tad pazudīs jēga nodokļu maksāšanai: ja tavs vietējais ceļš netiek salabots, ielās nav apgaismojuma un tavs bērnudārzs netiek uzturēts. Un tad «no centra» pateiks: jums nepatīk dzīvot perifērijā? Pārcelieties uz centru! Tā lauki tiks iztukšoti… Pūces pašvaldības tiks veidotas tā, ka tās atradīsies nesasniedzami tālu no reālā cilvēka, bet robežas, kas kādreiz sargāja katra cilvēka nodokļu naudu, tiks “aiznestas” piecreiz tālāk,” uzsvēra Smiltēns.
Viņš norādīja, ka igauņi reģionu izaugsmei piedāvā 100 miljonus eiro, veicinot cilvēku atgriešanos tajos, lai veidotu tur savu biznesu un dzīvotu. Tā vietā Kariņa valdība jau tagad pašvaldību iedzīvotājiem ir atņēmusi 170 miljonus eiro. Atņēma 80 miljonus pašvaldību dotācijām, atņēma 6,5 miljonus no dabas resursu nodokļiem, tos pārdalīja ne jau vides programmām, bet gan IKT sistēmām, kā arī nacionālās identitātes un patriotisma stiprināšanai. “Un te būtiski atcerēties Jura Pūces teikto MK sēdē: “Pašvaldībām ir vietā iebilst, mums ir vietā neņemt vērā!”” uzsvēra Smiltēns.
Pēc viņa sacītā, augstprātība viestiešākajā veidā raksturo Krišjāņa Kariņa valdību kopumā.
Vaicāts, vai iespējams kaut ko mainīt, Smiltēns skaidroja, ka deputātiem vēl ir iespēja apbraukāt novadus un aprunāties ar cilvēkiem. Taču gan ministra izturēšanās, gan masīvās reklāmas cilvēku attieksmi pret reformu ir padarījušas melnbaltu: ja tu esi par reformu, tu esi malacis; ja tu esi pret – tu esi stagnāts.
“Pagaidām nedzird nevienu no esošās koalīcijas, kurš būtu ieinteresēts diskutēt par konceptuālām izmaiņām, kas novērstu jaunu problēmu rašanos reģionos. Ja sabiedrība nebūs gatava teikt savu vārdu un parādīt savu viedokli pie Saeimas durvīm, tad būs grūti ko mainīt,” sacīja Kariņš.
“Valdību vada partija Jaunā Vienotība (JV), kura ieguvusi astoņas vietas parlamentā. Būtībā šai partijai nav nekādas ietekmes. Tai pat nepietiek balsu, lai noņemtu premjerministru Kariņu no amata – ja vien tā vēlētos… Tāpēc JV ir tikai dispečera loma. Viņi vienkārši mēģina noturēt premjera krēslu, nepārtraukti izdabājot visām citām koalīcijas partijām. Savukārt man ir liels pārsteigums par NA nostāju dažādos problēmjautājumos, jo NA tomēr ir reģionos pārstāvēta partija: tik akla sekošana koalīcijas politikai bez nopietna izvērtējuma – tas man liek uzdot jautājumu par to, kāpēc tas tā notiek. Par pārējām partijām – nekādu pārsteigumu: vai nu veco partiju kloni, vai nu cilvēki bez jebkādas politiskas pieredzes, bez izpratnes par Latvijas cilvēku problēmām un vajadzībām,” izteicās deputāts.
Foto: Valsts kanceleja
