Mēs tik daudz runājam par nepieciešamību pēc straujākas Latvijas ekonomikas izaugsmes, jo ar pašreizējiem tempiem mēs ES vidējo dzīves līmeni sasniegsim tikai pēc 10 gadiem.

Mēs tik daudz runājam par modernām tehnoloģijām un pakalpojumiem, inovāciju nepieciešamību un to atbalstu no valsts puses.

Mēs apzināmies, ka mūsu sabiedrība ir ļoti noslāņota – sociālā nevienlīdzība nozīmē, ka daudzi cilvēki ik dienu cīnās par spēju uzturēt savu ģimeni un apmaksāt rēķinus.

Vienlaikus mēs lepojamies ar Latvijas sasniegumiem. Mēs stāstām saviem ārvalstu kolēģiem, ka:
– pie mums ir gandrīz ātrākais internets pasaulē;
– izcils optiskās šķiedras kabeļu un 4G tīkla pārklājums;
– mobilais internets par tik saprātīgu cenu un pieejams arī tālā meža nostūrī, kad sēņojot nepieciešams ieslēgt navigācijas karti, lai neapmaldītos.

Patiesi… mums ir izcila IKT infrastruktūra, bet, lai tā kalpotu par mūsu ekonomikas dzinējspēku, tā jāpiepilda ar saturu!

Latvijai esot ES prezidējošai valstij, kā prioritāti noteicām digitālo ekonomiku. Un daudz paveicām. Šobrīd Eiropas Komisija šo darbu turpina un laikus iedrošina dalībvalstis strādāt pie sadarbīgās ekonomikas attīstīšanas, kas ir pavisam jauna, taču mežonīgi straujiem tempiem augoša joma. Kur sabiedrības pieprasījums ir milzīgs. Kur ekonomikas potenciāls ir iespaidīgs.

Pēc ekspertu aplēsēm jau šobrīd ieņēmumi no sadarbīgajām platformām un piegādātājiem ES ir 28 miljardi eiro. Raugoties nākotnē – sadarbīgā ekonomika ES ekonomikā varētu ienest papildu 160 līdz 572 miljardus eiro. Un TE ir jautājums, uz kuru mums jāatbild – vai Latvija ir gatava cīnīties par savu tirgus daļu šajā jaunajā iespēju okeānā?

Tādēļ VIENOTĪBA arī Ekonomikas Ministrijas personā jau šobrīd strādā vairākos virzienos, lai atvērtu šīs iespējas:
1. Izmitināšanas sektors (īstermiņa īre). Jau šobrīd Latvijā darbojas vairākas sadarbīgās ekonomikas platformas.
2. Kolektīvās finansēšanas platformas. Tām nepieciešama arī FM iesaiste regulējuma izstrādē.
3. Kopbraukšana, par ko šobrīd jālemj Saeimai.

Sadarbīgās ekonomikas t.sk. kopbraukšanas attīstīšanai ir virkne ieguvumu Latvijas valstij kopumā un Latvijas cilvēkiem:
Pirmkārt – šādas tehnoloģijas taupa resursus – laiku un naudu.

Otrkārt – šis ir reāls piemērs, kā cīnīties ar ēnu ekonomiku, jo digitālās un interneta tehnoloģijas ļauj izsekot sniegtajiem pakalpojumiem, izsekot naudas plūsmām un pat šos datus tiešsaistē saslēgt ar VID, un acumirklī top redzams, cik daudz naudas nodokļos pienākas Latvijas budžetam, no kura tālāk tiek maksātas skolotāju, policistu, ārstu un glābēju algas un nodrošināta valsts darbība. Iedomājieties tik, ja šādas sistēmas tiktu piemērotas mums ierastajā taksometru industrijā. Dažiem tas būtu tik biedējoši.

Treškārt – tas ir instruments, kā veicināt izaugsmi un celt iekšzemes kopproduktu. Stokholmas piemērs rāda, ka kopbraukšana vien dod papildu 70 miljonus eiro gadā. Igaunija jau šobrīd īsteno pilotprojektu.

Ceturtkārt – tas nojauc robežas un šķēršļus un paver ceļu jauniem inovatīviem produktiem. Jau šobrīd 60 000 cilvēku Latvijā lieto Taxify aplikāciju. Bet kādēļ tā atkal ir tieši igauņu aplikācija? Jo viņi daudz ātrāk reaģē un paver iespējas šādiem produktiem rasties! Savukārt pie mums kā ierasts – labāk neko nemainām un piepalīdzam nemainīties un neiet līdzi laikam gadiem pierastajai un ēnu ekonomikā grimstošajai taksometru industrijai. Šādu inovāciju ienākšana piespiestu uzlabot pakalpojumu kvalitāti un modernizēties arī esošajiem spēlētājiem. Tā ir laba augsne mūsu IKT kompānijām izstrādāt savus inovatīvos produktus.

Un piektkārt, vissvarīgāk – tas dod iespējas gūt ienākumus praktiski ikvienam Latvijas iedzīvotājam bez starpniekiem. Tas ir arī veids, kā mazināt sociālo nevienlīdzību, iedodot cilvēkiem rokās makšķeri. Jo vidēji 85% no apgrozījuma paliek pašu cilvēku rokās. Sadarbības ekonomika ļauj cilvēkiem pašiem kļūt par mazajiem uzņēmējiem un gūt papildu ienākumus savai ģimenei tieši tādā apjomā un laikā, kāds viņiem iespējams.

Šobrīd publiskajā telpā tiek izplatīti vairāki pilnīgi absurdi mīti un sētas šaubas, lai tik viss paliktu pa vecam.

Mēs, protams, varam baidīties no modernajām tehnoloģijām un digitālās ekonomikas iespējām kā velns no krusta. Vai piesegt pāris draudzīgas taksīšu firmas. Bet tad vairs politiķiem nevajadzētu čīkstēt, ka Igaunija un Lietuva ir mums soli priekšā.

Edvards Smiltēns, 12. Saeimas deputāts