Mani neapmierina, kā šis budžets tiek veidots – gadu no gada atstājam to pašu, un papildus nepieciešamais tad ir kā jaunās iniciatīvas, intervijā Neatkarīgajai sacīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs, kardiologs Andris Skride (AP!).
Pēc viņa sacītā, šogad vislielākie cīniņi un rīvēšanās bija par naudu, kas bija iezīmēta papildus. “Es kā mediķis, protams, vēlējos, lai veselības nozare ir prioritāte numur viens, bet, redzot, ka tai papildus būs tikai 50 miljoni eiro, jāsecina: līdz galam tas nav saprasts. Mani neapmierina tas, ka pamatbudžets faktiski tiek sagatavots kā copy-paste (tiek nokopēts – aut.) katru gadu. Jā, papildu nauda ir vien 50 miljoni eiro, tomēr atcerēsimies, ka veselības nozares kopējais finansējums ir vairāk nekā viens miljards eiro. Mums vairāk ir jāskatās, kā šis miljards tiek izlietots – cik no tā saņem mediķi algās, kā tiek finansētas slimnīcas. Mani neapmierina, kā šis budžets tiek veidots – gadu no gada atstājam to pašu, un papildus nepieciešamais tad ir kā jaunās iniciatīvas,” klāstīja Skride.
Viņaprāt, Veselības ministrijai katru gadu ir jāpārskata bāzes finansējums. “Jāskatās dažādas programmas, izvērtējot, kas ir mainījies. Pasaule un medicīnas joma attīstās, un, iespējams, tas, ko mēs finansējām vakar, rīt vairs nedod nekādu rezultātu. Piemēram, zāles. Ir novecojuši medikamenti, iespējams, jāpārvērtē, kurus atstāt kā budžeta finansējamus un kurus ne. Onkoloģija – ir virkne jaunu medikamentu, kuri ir zinātniski pierādīti, bet tajā pašā laikā tiek apmaksāti daļa tādu, kuri varētu būt jau zaudējuši savu nozīmi, bet joprojām tiek apmaksāti, un nav nemaz tik lēti,” sacīja politiķis.
“Un vēl pie izdevumiem jāpieskaita pašu cilvēku maksājumi par veselības aprūpi, ieskaitot pacientu līdzmaksājumus par operāciju, slimnīcu, zālēm… Un tad šī summa tuvojas jau diviem miljardiem eiro gadā. Vienlaikus diemžēl novērojams, ka medicīnā ir bardaks. Teiksim, ja kāds vēlas ārstēties slimnīcā, es runāšu par universitātes klīnikām, joprojām ir tāda situācija, ka ir vajadzīga pazīšanās. Nav radīta tāda sistēma, ka pacients ar onkoloģisku slimību zina skaidru kārtību, kā notiks viņa ārstēšana, kādi izmeklējumi sekos viens otram, kādā kārtībā. Nabaga cilvēks pats meklē iespējas, maksā, cenšas pierakstīties rindā… bieži vien arī tāpēc, ka ārsta ieteiktā kārtība nestrādā, jo ar valsts nosūtījumu ir jāgaida rindā mēnešiem, bet cilvēks ir slims un vēlas tikt pie diagnozes un ārstēšanas maksimāli ātri. Sistēma neparedz, ka par pacientu uzņemas rūpes no – līdz. Un tas bieži ir atkarīgs arī no tā, pie kāda speciālista cilvēks nonāk. Vai ārsts ir pats personiski ieinteresēts palīdzēt pacientam un palīdz viņam sakārtot ārstēšanas plānu, kaut vai saliekot pa datumiem kalendārā, kad un kādi izmeklējumi nepieciešami. Ir ārsti, kuri pacientus paši piesaka izmeklējumiem,” sacīja Skride.
Savukārt komentējot veselības ministres Ilzes Viņķeles izteikumus, ka “mēs paliksim parādā mediķiem”, jo veselības nozarei nebūs mediķu algu palielinājumam papildus nepieciešamo 119 miljonu eiro, Skride norādīja, ka “atalgojums jāpalielina arī jaunajiem ārstiem un tiem speciālistiem, kuriem stundu likmes pašiem par sevi ir ļoti zemas, piemēram, anesteziologi, reanimatologi, bet kopumā mediķu grupas, kurām atalgojuma palielināšana vēl tiks apspriesta. Vēl viena mediķu grupa, kam noteikti jāpalielina atalgojums, ir neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi.”
Foto: Saeimas kanceleja
