Skotija plāno rīkot jaunu neatkarības referendumu. Kā atklāja Skotijas premjerministre Nikola Stērdžena, balsojums notiks, ja netiks ievērotas prasības pēc reģiona lielākas autonomijas Lielbritānija sastāvā un līdzdalības vienotajā Eiropas Savienības (ES) tirgū.
Referenduma likumprojekts tiks publicēts jau nākamajā nedēļā. Skotija vēlas, lai oficiālā Londona tai piešķirtu arī tiesības slēgt starptautiskus līgumus un lemt par imigrācijas politiku.
Skotija nav vienīga, kas vēlas atkārtotu referendumu. Pirms kāda laika par to runāja arī Gibraltāra premjerministrs Fabiāns Pikardo.
Viņš pauda pārliecību, ka vēlētājiem būtu jādod otra iespēja izlemt, vai palikt ES vai arī pieņemt jaunu vienošanos par attiecībām ar ES pēc izstāšanās.
Pāris dienas pēc “Brexit” referenduma Pikardo atklāja, ka runājis ar Skotijas premjerministri Nikolu Stērdženu par turpmākajām iespējām, ja reiz abas teritorijas vēlas palikt ES. Viņš norādīja, ka var iedomāties situāciju, kurā dažas Apvienotās Karalistes daļas izstājas un dažas paliek.
“Tas ir briesmīgi grūts plāns, bet tas ir variants,” atzina Pikardo, piebilstot, ka būtu netaisnīgi, ka kopējā balsojuma dēļ no ES būtu jāizstājas tiem cilvēkiem un reģioniem, kas balsojuši par palikšanu.
“Arī Apvienotās Karalistes valdībai ir nepieciešams paturēt prāta, ka tas ir ievērojams trieciens valstī – Skotijā, Ziemeļīrijā un Gibraltārā, kuras izvēlējās palikt,” norādīja Pikardo.
Pati Lielbritānija gan paziņojusi, ka nemainīs lēmumu par izstāšanos no Eiropas Savienības. Kā uzsvēra Lielbritānijas izstāšanās no ES ministrs Deivids Deiviss, valdība neatbalsta mēģinājumus anulēt “Brexit” referenduma rezultātus.
“Lēmums par Lielbritānijas izstāšanos no ES ir pārliecinošs, skaidrs un neapstrīdams. Arī premjerministre sola, ka “Brexit” tiks īstenots veiksmīgi,” norāda Deiviss.
Viņš uzsver, ka par spīti centieniem anulēt “Brexit” referenduma rezultātus, netiks rīkots ne jauns referendums, ne anulēti esošie rezultāti. “Tas ir valdības pienākums nodrošināt, lai izstāšanās process noritētu gludi, un uzņēmumiem un strādājošiem būtu maksimāla skaidrība par sekām,” sacīja Deiviss.
Jau vēstīts, ka Lielbritānijā notikušajā referendumā 51,9% dalībnieku nobalsojuši par valsts izstāšanos no ES, bet 48,1% – par palikšanu blokā.
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti 28.jūlijā, mudināja Lielbritāniju nekavējoties īstenot iedzīvotāju vairākuma izteikto gribu, oficiāli izstājoties no Eiropas Savienības (ES).
Eiropas Parlamenta rezolūcijā, par kuru nobalsoja 395, bet pret– 200 deputāti, norādīts, ka Lielbritānijas iedzīvotāji pauduši savu gribu un tā ir pilnībā jārespektē, uzsākot nekavējoties izstāšanās procesu.
Eksperti paredz, ka “Brexit” sarunas būs smagas, it īpaši ar tām valstīm, tai skaitā Skotiju, Velsu un Ziemeļīriju, kas nevēlas pamest ES.
Foto:kolibri5/https://pixabay.com/en/users/kolibri5-240538//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
