Lai gan jaunais pedagogu algu modelis ir «izgājis pasaulē», skolu direktori (arī valsts ģimnāziju) par to izsakās piesardzīgi.
Nevarot vēl pateikt, vai reforma šim skolu sektoram būs ieguvums vai zaudējums. Viņi gan ir gandarīti, ka izdevies noturēt 10% piemaksu par metodisko darbu.
Šobrīd skolu direktori un vairākums pedagogu bauda atvaļinājumus, un mācību iestāžu vadītāji solās ķerties klāt pie rēķiniem augustā. To gatavojas darīt arī Dobeles Valsts ģimnāzijas direktore Inese Didže: «Esmu ielādējusi savā datorā visus pieejamos dokumentus par jauno modeli. Vēl gan gaidu aprēķinu sistēmu, ar kuras palīdzību varēs tikt skaidrībā par tarifikāciju un algām.»
Neskaidrību vēl esot daudz, piemēram, par slodzi: kas tad 30 astronomiskajās stundās īsti būs ietverts, kas 13% lielajā motivācijas fondā – ko tas paredz apmaksāt un ko ne? Līdz šim informācija bijusi tik pretrunīga, tostarp arī tā, kas masu medijos nākusi no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), ka, šķiet, tiek runāts par dažādām lietām – «salīdzināti 10 kilogrami konfekšu ar 10 kilometriem ceļa». Viņa pieļauj, ka attiecībā uz mācību iestādēm situācija būs raiba. Daudz kas būs atkarīgs arī no pašvaldību iespējām atbalstīt skolas savā teritorijā, tāpēc tagad nevarot pateikt: vai viņas skolas budžetā būs vairāk vai mazāk līdzekļu. Prieks, ka izdevies saglabāt 10% piemaksu valsts ģimnāzijām – par metodisko darbu. Dobeles Valsts ģimnāzija turpmāk par padomdevēja un palīga pienākumu pildīšanu Saldus un Jaunpils novadu skolās saņems papildu 4000 eiro. I. Didže kopumā reformu atbalsta – tā bijusi vajadzīga. Arī centralizēto eksāmenu rezultāti ir zināms signāls tam. Lai gan viņa uzskata, ka izglītības kvalitāte Latvijas skolās nav lejupslīdoša, taču ir jomas, kurās noteikti vajadzētu piestrādāt. Arī IZM. Un to vajadzēja darīt vienlaikus ar algu reformu. Viena no tām – jaunu pedagogu sagatavošana dabas zinātņu priekšmetos.
Izrādās, ka šobrīd neviena augstskola nemāca fizikas pasniedzējus. Šo problēmu nav iespējams risināt tikai ar Iespējamās misijas vai pensionēto skolotāju palīdzību, ir pārliecināta I. Didže. Starp citu, arī viņas vadītajā skolā fiziku māca pedagogs pensijas gados, un viņa ir pateicīga, ka viņš ar mieru to ir darīt.
Arī Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas direktore Sandra Sīle NRA.lv atzīst, ka pašlaik vēl negrib «kustināt šo jautājumu». Lai pedagogi atpūšoties, jo gana ilgi tikuši tracināti. Cik varējušas, valsts ģimnāzijas mēģinājušas savas pozīcijas aizstāvēt, un tagad jāsamierinās ar to, kas ir.
Varbūt arī ar to, ka ieguvums būs vien pāris eiro. Labi jau esot tas, ka izdevās IZM pārliecināt par padziļinātajai svešvalodu apguvei nepieciešamo principu saglabāšanu. Viņa jau arī saprotot ministriju – tai ir tik naudas, cik ir. Un sadalīt visiem pa prātam to nav iespējams.
Alūksnes Valsts ģimnāzijas direktore Daina DubreDobre rausta plecus: nevarot pateikt, vai finansiālā situācija viņas skolā būs ar plusa zīmi. Līdz šim jau lielās skolas visu tām pienākošos naudu nesaņēma, jo daļa līdzekļu bija nepieciešami mazo skolu uzturēšanai. Cik noprotot, vēl šogad ir noteikts pārejas periods, kad pašvaldībām būs atļauts pārdalīt mērķdotācijas pēc saviem ieskatiem, līdz ar to, visticamāk, uz lielu pielikumu ģimnāzijai cerēt būs grūti. D. DubreDobre cer, ka tas varētu notikt tad, kad valstī tiks sakārtots skolu tīkls, un tas attiecas arī uz vidusskolām. Direktore arī piebilst, ka gribētu, lai IZM rastu iespēju vairāk atbalstīt pierobežas novadu skolas – arī vides sakārtošanā.
Aisma Orupe
Foto:Unplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
