Opozīcijā esošā Saskaņa izpildījusi savu solījumu un vērsusies Satversmes tiesā, lai atceltu izglītības likumā nule kā iekļauto normu par pedagogu lojalitāti. Pieteikuma parakstītāji uzskata, ka šāda norma apdraud Satversmē nostiprinātās tiesības uz vārda brīvību, bet iecerēto mērķi varot sasniegt ar citu likumu palīdzību.

Jau vēstīts, ka saskaņā ar Saeimas vairākuma atbalstīto likumprojektu darba devējam turpmāk būs tiesības nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu, ja konstatē, ka persona nav lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei vai nepilda, pārkāpj savu pedagoga pienākumu.

Saskaņas deputāti uzskata, ka ar šo normu pārkāptas Satversmē nostiprinātās pamattiesības uz vārda brīvību un tiesībām brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.

«Vārda brīvība tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajām cilvēka pamattiesībām, kas ir ietverta ikvienas demokrātiskas valsts pamatlikumā. Katram cilvēkam ir tiesības netraucēti izteikt savus uzskatus – tos paust, meklēt, saņemt un arī izplatīt,» saka Andrejs Elksniņš.

Savukārt Valērijs Agešins piebilst, ka Saskaņas izpratnē lojalitātes grozījumi pedagogiem liegs ne tikai paust savus uzskatus. «Eiropas tiesiskā telpa jau ir piedzīvojusi gadījumus, kad šādi tiesību ierobežojumi tika atzīti par cilvēktiesību pārkāpumu, tikmēr Latvijā valdošos tas nemulsina, lai virzītos policejiskas valsts virzienā un uzkāptu uz šā grābekļa,» NRA.lv saka V. Agešins.

Viņš arī piebilst, ka pedagogu lojalitāti kā attieksmi nav pat iespējams ne nekļūdīgi identificēt, ne kontrolēt. «Valsts ne vien nedrīkst, bet nespēj iejaukties personas pamattiesībās paturēt savus uzskatus. Mūsdienās vairs nevar uzskatīt, ka demokrātiskās valsts iekārtas aizsardzības labad personai, arī pedagogam, var liegt izteikt personiskos uzskatus un paust tos, pat tad, ja tie ietver kritiku par valsti,» saka politiķis.

Jautāts, vai valstij klaju nelojalitāti paudošam pedagogam patiešām jāļauj strādāt skolā, V. Agešins norādīja, ka tā nedomājot, taču šādā situācijā pedagogu no darba var atbrīvot saskaņā ar darba likumā nostiprinātajām normām. Savukārt, ja kāda persona mutiski vēršas pret valsts iekārtu un aicina to mainīt ar Satversmē neparedzētiem līdzekļiem, iejaucas krimināllikums. Tādēļ atsevišķas normas, pēc viņa domām, nevajag izstrādāt.

Par to, ka izglītības likumā iekļautās jaunās normas ir brāķis, kolēģiem norādījusi arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja, Vienotību pārstāvošā Ilze Viņķele. Viņa uzskata, ka ierobežojumi nelojāliem pedagogiem strādāt skolās ir nepieciešami, taču ne šādā formā. Partijas biedri deputātē neieklausījās un likumprojektu apstiprināja, norādot, ka sabiedrību jau pāršalcis neapmierinātības vilnis par Rīgas 40. vidusskolas skolotāju Vladislavu Rafaļski, kas publiski atklājis savu nelojalitāti valstij, bet kuru no darba ar līdz šim spēkā esošajiem likumiem atbrīvot nav bijis iespējams.

Jānis Lasmanis

Foto:PublicDomainPictures/https://pixabay.com/en/users/PublicDomainPictures-14//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/