Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) galvenā budžeta prioritāte jaunajā mācību gadā būs pedagogu darba samaksas palielināšana. Lai gan divos gados ieguldīti papildu 60 miljoni eiro, joprojām ir 266 skolas, kur pedagogi saņem pat mazāk nekā 680 eiro, kas ir minimālā likme. Tāpat ministrijas redzeslokā būs jaunais saturs, kura ieviešana atlikta uz gadu, un skolu tīkla sakārtošana, raksta NRA.lv.

«Esmu pārliecināts, ka mācīties var būt interesanti un to darīt var ar prieku. Lai tā notiktu, ir vairāki priekšnosacījumi,» pirms konferences, kurā pulcējās apmēram 800 skolu direktoru un izglītības pārvalžu darbinieku, teica izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Viens no tiem esot jaunais saturs. Šajā jomā jau daudz ir izdarīts: ir izstrādātas pirmsskolas izglītības vadlīnijas, un tapis pamata un vispārējās vidējās izglītības standarts.

Jaunais saturs un mācību vide

Sākotnēji gan bija paredzēts, ka izmaiņas pirmsskolas posmā stāsies spēkā jau šogad, taču Saeima nolēmusi atlikt reformu vēl uz gadu. No 2019. gada 1. septembra triju gadu laikā pakāpeniski tiks aptvertas visas vecuma grupas, noslēdzot procesu 2022. gadā. «Kā mūsu pirmās nacionālās izglītības gadu var minēt 1920./21. mācību gadu, un iznāk, ka pēc simt gadiem speram jaunu soli ar jauno saturu un jauno standartu,» uzsvēra K. Šadurskis.

Otrs svarīgais priekšnosacījums ir izglītības iestāžu vide. Arī tās sakārtošanā ir daudz paveikts, ieguldot apjomīgus valsts budžeta un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus. 12 pilsētās jau šogad jaunieši uzsāks mācības labiekārtotā infrastruktūrā, kurai kopumā tika atvēlēti 200 miljoni eiro, piebilda valsts sekretāre Līga Lejiņa.

Skolu tīkls

Trešais «stūrakmens» – pedagogi. Ir daudz panākts profesijas prestiža celšanā. Viens no būtiskiem aspektiem – atalgojuma palielināšana: pāris gados ieguldīts vairāk nekā papildu 60 miljoni eiro, kas ir vēsturiski lielākais kāpums. Vidēji alga pieaugusi par 65 eiro.

Uz pusi sarucis to skolu skaits (no 405 pirms diviem gadiem līdz 266 – šogad), kur pedagogi saņem līdz 680 eiro, kas ir zemākā samaksa par likmi. Viens no iemesliem ir tas, ka joprojām vidējā slodze ir 0,7, un visā valstī kopumā divos gados tā pieaugusi tikai par vienu stundu nedēļā. Līdz ar to potenciāls, optimizējot izglītības iestādes, ir milzīgs, secināja ministrs. Turpmākie divi gadi būšot ļoti nozīmīgi IZM sadarbībai ar pašvaldībām, kas ir vispārizglītojošo skolu dibinātāji. Ministram esot zināms optimisms, domājot par tālāko skolu tīkla perspektīvu. Vaicāts, kāpēc tomēr pedagogi ir neapmierināti ar algu politiku un arodbiedrība pat sola protesta akcijas jau septembrī, ministrs vainu saskata apstāklī, ka nav izveidojies «labs kontakts ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadību». Tās sūtība un būtība, lūk, esot kritizēt valdību, pat tad, ja tā pilda solījumus un rīkojas atbilstoši panāktajām norunām. Tehniski sarunas no abām pusēm ritot labā līmenī, bet, līdzko arodbiedrības vadība nonākot televīzijas kameru priekšā, tā viss atkal esot slikti. «Tika ievērots tas, ko IZM solīja – no valsts budžeta piešķirt tikpat līdzekļus, kādi tiks ieekonomēti, pašvaldībām optimizējot skolu tīklu,» atgādināja K. Šadurskis, gan atzīstot: īpaši jau neesot cerēts, ka summa būs lielāka, jo vietvarām dažādu iemeslu dēļ tomēr vajag ilgāku laiku, lai reorganizētu vai slēgtu skolas.

Pārejas gads

Ņemot vērā situāciju, valdība izlēmusi prēmēt no šīs naudas pedagogus tajās pilsētās un novados, kur skolotāju un skolēnu proporcija atbilst Ministru kabineta noteiktajai, vai arī tur, kur paveikts ievērojams darbs skolu tīkla sakārtošanā. K. Šadurskis uzskata, ka būs vajadzīgs vēl viens pārejas gads, un tad, ja pašvaldības sekmīgi strādās, varēs «pāriet uz kontroles skaitļiem, kas bija indikatīvajā pedagogu atalgojuma grafikā». Ja grib uzreiz un daudz, tad var jau rīkot piketu, norādīja ministrs. Viņš arī paskaidroja, ka jau izstrādāti noteikumi, kas regulē finansējumu pedagogiem, kuri strādā vispārējā vidējā izglītībā – tas būs atkarīgs no darba kvalitātes pakāpes un skolēnu skaita. Esot panākta vienošanās ar pašvaldībām par to, kādiem jābūt šiem kontrolskaitļiem. Drīz šis dokuments izies visu saskaņošanu un stāsies spēkā jau šogad, bet ieviests dzīvē tiks no 2020. gada 1. septembra. Līdz ar to pašvaldībām būs pietiekami daudz laika sagatavoties – gan kvalitātes stiprināšanā, gan arī plānojot vidusskolu tīklu. Attiecībā uz pamatskolām nekādu diskusiju ar vietvarām neesot bijis. Diemžēl situācija rāda, ka daļa pamatskolu, pārtopot par sākumskolu, sper soli tās likvidācijas virzienā. Un uzstādījums – sākumskolai jābūt tuvāk mājai – praksē nereti neīstenojas. Skaitļi un statistika esot nepielūdzama, un tur, kur šo bērnu nav, tiek pieņemti lēmumi par skolas slēgšanu vai reorganizēšanu. Katrā ziņā IZM neizdarot nekādu spiedienu uz vietvarām par pamatskolām, vien uz vidusskolām, kam tomēr jābūt ar plašu mācību programmu, sporta un interešu izglītības piedāvājumu.

Aisma Orupe

Foto: Pixabay