Šomēnes pilnā sparā vajadzēja risināties Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku atlases skatēm, konkursiem un kopmēģinājumiem. Ārkārtējās situācijas dēļ visi šie pasākumi nenotiek. Lai gan līdz šim svētku rīkotāji datumus nav pārcēluši, jau sākts modelēt scenārijus, ņemot vērā tālāko notikumu attīstību, tostarp – atlikt svētkus uz nākamo gadu. Lēmumu Izglītības un zinātnes ministrija paredzējusi pieņemt šonedēļ, vēsta NRA.lv.
XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektore Agra Bērziņa uzsver, ka visas skates un konkursi ir pārtraukti un svētku rīkotāji strikti sekos atbildīgo institūciju lēmumiem un rekomendācijām. Svētku rīkotāji pieņems lēmumus, vadoties tikai un vienīgi no sabiedrības drošības viedokļa. Tas būs vissvarīgākais aspekts.
Patlaban tiek izstrādāti trīs atšķirīgi scenāriji, kuru īstenošana atkarīga no situācijas attīstības, proti, kas notiek, ja epidemioloģiskā situācija strauji progresē, kas notiek, ja tā uzlabojas, un kas notiek tad, ja kļūst pavisam slikti. «Šobrīd strādājam pie trim modeļiem. Ja situācija attīstīsies ļoti pozitīvi – un tas, protams, ir optimistisks scenārijs -, Ministru kabineta apstiprinātajos datumos no 6. līdz 12. jūlijam varēs notikt pilnīgi viss. Ja situācija par kādu zināmu laika periodu pavirzīsies uz priekšu, svētkus varētu pārcelt uz augustu. Bet, ja situācija tomēr ieilgs, svētki šovasar nenotiks – tie būs jāpārceļ uz tālāku nākotni,» svētku mājaslapā www.nacgavilet.lv skaidro svētku rīkotāju pārstāve Inga Vasiļjeva. Viņa norāda, ka pozitīva scenārija gadījumā svētkus būtu iespējams sarīkot šogad, jo «skatēs un modelēšanas koncertos pavisam nesen jau redzējām, ka dalībnieki jau šobrīd ir ļoti labi sagatavojušies». Jau tagad varot apgalvot, ka šie koncerti, kas paredzēti vasarā, būtu vai būs emocionāli, skaisti, mākslinieciski augstvērtīgi. Ir kolektīvi, kuri arī šobrīd nepadodas un cenšas atrast dažādus veidus, kā mēģināt attālināti, jo cerība jau nav zudusi. Piemēram, kokļu ansambļi.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība jau iepriekš pauda, ka prasīs atbildīgās amatpersonas atcelt gaidāmos svētkus un tiem paredzētos līdzekļus izlietot akūtām vajadzībām.
Arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska pieļauj, ka svētkus nāksies atlikt. Svarīgākais esot definēt drošības jautājumu, kā arī izvērtēt tehniskās iespējas sarīkot dziesmu svētkus, ņemot vērā to, ka skates ir apturētas. «Mēnesi jau zaudējām un, ļoti iespējams, zaudēsim vēl mēnesi,» Latvijas Radio sacīja ministre, piebilstot, ka lēmums, visticamāk, tiks pieņemts šo otrdien.
Latvijas Nacionālā kultūras centra, kas ir vadošā organizācija pieaugušo dziesmu un deju svētku rīkošanā, vadītāja Signe Pujāte pievienojas ministres teiktajam, ka svarīgākais ir sabiedrības drošība. Tajā pašā laikā skaidrs, ka tad, ja svētki tiks pārcelti, tas atstās sekas uz to skolu jaunatni, kas šogad beidz vidusskolu, jo «viņi nevarēs atgriezties svētku dalībnieku ietvarā». «Mēs esam līdzās un nepieciešamības gadījumā atbalstīsim savus līdzbiedrus svētku rīkošanā,» Neatkarīgajai teica S. Pujāte.
Jāatgādina, ka šogad skolēnu dziesmu un deju svētkos bija plānots rekordliels dalībnieku skaits – vairāk nekā 35 000 dziedošu, dejojošu un visādi citādi ar māksliniecisko pašdarbību nodarbinātu bērnu. Izglītības iestāžu radošo kolektīvu skatēs piedalījās ap 55 000 bērnu un jauniešu, un visplašāk pārstāvēta bija dejotāju un koristu saime: 1023 deju kolektīvi ar 20 833 dalībniekiem un 379 kori ar 15 268 dziedātājiem. Bija paredzēts, ka svētku dalībnieku saraksts pašvaldībām tiks paziņots līdz 12. maijam.
Aisma Orupe
