Skaistā vietā starp Ogres upi un ģimeņu iecienītu izklaides parku Avārijas brigāde Ogres novadā nākamā gada beigās, iespējams, mitināsies 3,7 miljoni vistu. Savukārt vēl pēc sešiem gadiem – jau astoņi miljoni putnu, kas dienā izdēs sešus miljonus olu, apēdīs 960 tonnas barības un radīs arī 720 tonnas mēslu dienā. Šī ir viena no iespējamām vietām, kuru sava kompleksa izbūvei ir nolūkojusi Ovostar Union grupā ietilpstošā SIA Gallusman, raksta NRA.lv.
Milzīgā vistu kompleksa būvniecība šobrīd tiek vērtēta divās vietās Latvijā – Ogres novadā un Tukuma novadā. Ogres novada Madlienas pagastā SIA Gallusman jau pērn iegādājās vairākus zemes gabalus. Taču, pēc SIA Ovostar Europe sabiedrisko attiecību speciālistes Agras Lieģes Neatkarīgajai teiktā, tas nenozīmē, ka lēmums par ražotnes vietas izvēli jau ir pieņemts.
«Tas notiks tikai tad, kad tiks saņemti visi kompetento iestāžu atzinumi un nosacījumi šīs ražotnes izveidei, ne agrāk. Vides pārraudzības valsts birojs ir izdevis darba uzdevumus ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanai gan Ogres, gan Tukuma novadā. Abos novados veiktas arī sabiedriskās apspriešanas. Tā kā ar Ogres novada pašvaldību sarunas ritēja konstruktīvāk, šajā novadā arī tika uzsākts ietekmes uz vidi novērtējums. Šo pašu procesu plānojam arī Tukuma novadā,» sacīja A. Lieģe.
Zemes iegādi vērtēs KNAB
Pēc Latvijas Olu ražotāju asociācijas iesnieguma par Ogres novada domes amatpersonu rīcības neatbilstību tiesību normām, ļaujot uzņēmumam SIA Gallusman iegūt īpašumā zemi Madlienas pagastā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis resorisko pārbaudi. Vēstulē KNAB, atsaucoties uz likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos norādīto, asociācija atgādina, ka Latvijas zemi var iegūt īpašumā Latvijas pilsoņi un Latvijā reģistrētas kapitālsabiedrības, Latvijas valsts un atvasinātas publiskas personas, kā arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņi un tajās reģistrētas kapitālsabiedrības, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi, kā arī tajās reģistrētas kapitālsabiedrības, kuras reģistrētas kā nodokļu maksātājs Latvijā. Ukrainas un Latvijas investoru grupas Ovostar Union uzņēmums Gallusman, pēc asociācijas uzsvērtā, neatbilst nevienam no likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos uzskaitītajiem subjektiem, lai šis uzņēmums varētu iegādāties Latvijas zemi.
Savukārt SIA Gallusman uzskata, ka tas ir kārtējais mēģinājums ietekmēt projekta gaitu un diskreditēt uzņēmuma reputāciju.
Starp upi un izklaides parku
To, vai zemes iegādes darījumi veikti likumīgi, izvērtēs KNAB. Savukārt Neatkarīgā paskatījās uz strīdus ābolu – iespējamo vistu kompleksa atrašanās vietu Ogres novada Madlienas pagastā, Tīnūžu-Kokneses šosejas malā. Šobrīd šajā vietā ir lauksaimniecības zeme un mežs. Netālu atrodas Ogres upe, pāris kilometru attālumā – izklaides parks Avārijas brigāde – iemīļota atpūtas vieta ģimenēm ar bērniem ne tikai no Latvijas, ber arī no kaimiņvalstīm. Pagājušajā sezonā atrakciju parks priecēja vairāk nekā 110 tūkstošus apmeklētāju.
Vides pārraudzības valsts birojā iesniegtā informācija liecina, ka tuvākā īpaši aizsargājamā dabas teritorija, kurai noteikts arī Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000) statuss, dabas parks Ogres ieleja, no paredzētās darbības teritorijas atrodas aptuveni 300 metru attālumā. Tuvākās dzīvojamās mājas atrodas aptuveni 400 metru attālumā. Saskaņā ar Lielvārdes novada teritoriālo plānojumu 2026.-2027. gadam aptuveni 1 km attālumā no iespējamā kompleksa paredzēta savrupmāju apbūves teritorija.
Tematiskā parka Avārijas brigāde veidotājs Mārtiņš Brezauckis Neatkarīgajai atzīst, ka ir informēts par iespējamiem jaunajiem kaimiņiem, kas, pēc viņa vērtējuma, atradīsies aptuveni trīs kilometru attālumā. Viņš piedalījās pirmajā sabiedriskajā apspriešanā, bet par otrās norisi nemaz nav zinājis. «Esmu par attīstību, taču tā nedrīkst kaitēt citu biznesam,» sacīja M. Brezauckis. Viņu visvairāk uztrauc iespējamās smakas un transporta intensitātes palielinājums, kas varētu rasties, sākot darbu tik milzīgam kompleksam. «Informācija ir ļoti pretrunīga. Un kā lai novērtē to, ko nezini?» M. Brezauckis ir neziņā.
Par to, ka šobrīd tiešām līdz galam nav skaidrs, kā darbosies šī rūpnīca, liecina Vides pārraudzības valsts biroja vietnē publicētā informācija: «Precīzas tehnoloģiskās iekārtas, tostarp mājputnu dzirdīšanai, barošanai, olu savākšanai, kūtsmēslu savākšanai u.c., šī brīža projektēšanas stadijā vēl nav definētas, atbilstīgie risinājumi un to ietekme uz vidi, kā arī atbilstība vides aizsardzības normatīvajiem aktiem tiks vērtēta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā. Ierosinātājs neizslēdz, ka kompleksā varētu tikt izbūvēta arī biogāzes stacija.»
Iesniegtajos dokumentos cita starpā tiešām minēts, ka tiek vērtēta iespēja veidot savu biogāzes staciju. Tā potenciāli nodrošinātu saimniecību ar nepieciešamo siltumu un elektroenerģiju. Šobrīd tiek vērtēti dažādi risinājumi biogāzes stacijas izveidei – starp mēslu dedzināšanu, sauso fermentāciju jeb kompostēšanu vai šķidro fermentāciju, kas ir standarta biogāzes stacijas risinājums. Izvēloties būvēt biogāzes staciju, būs jābūvē mēslu īslaicīgas uzglabāšanas laukums. Kompleksa pirmajā kārtā, kurā plānots izmitināt 3,7 miljonus putnu, vienā dienā radīsies 333 tonnas mēslu. Savukārt, kad putnu skaits sasniegs astoņus miljonus – 720 tonnas dienā. Ja netiks veidota biogāzes stacija, vistu mēslus plānots pārdot kā mēslojumu lauksaimniekiem.
Dokumentos gan ir teikts, ka «darbības rezultātā radušās smakas nevar radīt būtisku ietekmi uz apkārtējiem iedzīvotājiem (tuvākās apdzīvotās vietas neatrodas tiešā tuvumā, kā arī uzņēmums plāno veikt pasākumus, kas iespējami mazinās smaku izplatības iespēju, piemēram, maksimāli tiks saglabāts dabiskais apaugums ap plānoto darbības vietu)».
Tukuma novadā: neizšķirts
Kā otra iespējamā kompleksa atrašanās vieta tiek izskatīts Tukuma novada Jaunsātu pagasts, kur SIA Gallusman ir nolūkojusi pašvaldībai piederošu zemes gabalu pie Jaunsātu karjera un netālu no Abavas upes. Apbūves plāni un ražošanas jaudas identiskas iecerei Ogres novada Madlienas pagastā – astoņi miljoni putnu, 18 dējējvistu kūtis, deviņas jaunputnu kūtis, olu šķirotavas ēka, barības cehs ar graudu pirmapstrādi un noliktavu, kā arī deviņi graudu torņi. Plānotā kompleksa ražošanas jauda – 2160 miljoni saražotu olu gadā.
«Tukuma novadā zeme nav iegādāta. Gaidām Tukuma novada domes lēmumu par zemes dzīļu izpētes un novērtējuma rezultātiem, lai noskaidrotu iespējamo jaunās zemes publiskās izsoles provizorisko sākuma cenu,» skaidroja A. Lieģe.
Pagājušajā nedēļā Tukuma novada domes sēdē šī komersanta dēļ uzvirmoja kaislības. Uz domes sēdi bija sagatavots lēmumprojekts, kas paredzēja lauzt vienošanos ar SIA Gallusman, minot vairākus iemeslus. Piemēram, vienošanās 3. punktā noteiktais, ka pašvaldība apņemas atsavināt nekustamo īpašumu par labu ukraiņu investoru OvoStar Union pārstāvošajam uzņēmumam Gallusman vai noslēgt apbūves tiesību līgumu, neatbilst Publiskās personas mantas atsavināšanas likuma un Ministru kabineta Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumu normām, jo pašvaldībai piederošais nekustamais īpašums var tikt atsavināts tikai izsolē, kā arī apbūves tiesību nodibināšanai jārīko izsole. Savukārt tiesiski rīkotās izsoles rezultāti nav paredzami, jo var pieteikties arī citi pretendenti. Tāpat secināts, ka dome nav rūpīgi izvērtējusi to, ka nekustamie īpašumi, par kuriem ir noslēgta vienošanās, ir nepieciešami pašvaldības funkciju pildīšanai, jo konkrētajā nekustamajā īpašumā ir derīgo izrakteņu atradnes, kas varētu tikt izmantotas ielu un ceļu būvdarbos. Dome arī pieņēmusi lēmumu par olu ražotnei paredzētā īpašuma izsoles pārtraukšanu, jo nebija novērtēta tā reālā vērtība, kā arī nepieciešamība pašvaldības funkciju veikšanai. Tieši šis bija viens no opozīcijas argumentiem, iestājoties par rūpīgāku olu rūpnīcas izveides izvērtēšanu. Tā kā vienpusējā atkāpšanās no vienošanās nerada finansiālās saistības, ņemot vērā arī citus argumentus, daļa deputātu aicināja vienošanos lauzt. Pēc garām diskusijām, pieciem deputātiem balsojot par vienošanās laušanu, pieciem pret un diviem atturoties, lēmums tomēr netika pieņemts, ziņo LETA.
Gallusman izjūtot nomelnošanu
SIA Gallusman līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs uzsver, ka, kopš pagājušajā gadā uzņēmums paziņoja par plāniem jaunas olu ražotnes izveidei Latvijā, tam ir nācies saskarties ar atkārtotiem konkurentu mēģinājumiem ietekmēt šī projekta īstenošanu dažādos atjautīgos veidos, kas izpaudušies «gan ar masīvu mediju kampaņu, gan ar ieinteresēto pušu vēršanos dažādās valsts un pašvaldību iestādēs, lai diskreditētu un nomelnotu ražotnes projekta īstenotājus, kā arī noniecinātu potenciālo ieguvumu no šī projekta Latvijas tautsaimniecībai».
Olu un putnu gaļas ražotāju asociācijas vēršanās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar aicinājumu veikt pārbaudi saistībā ar Ogres novada pašvaldības rīcību, pēc A. Veinberga teiktā, ir kārtējais mēģinājums ietekmēt projekta gaitu un diskreditēt SIA Gallusman reputāciju
«Konkrētos zemes iegādes darījumus pirms īpašuma tiesību nostiprināšanas ir vērtējuši arī zvērināti notāri un zemesgrāmatu tiesneši. Turklāt visos gadījumos zemes gabalu pirmpirkuma tiesības izskatīja arī valsts attīstības finanšu institūcija ALTUM. Ražotnes izveides vajadzībām no fiziskām personām esam iegādājušies nevis vienu, bet vairākus zemes īpašumus – visi šie darījumi ir izsekojami un publiski pārbaudāmi ikvienam. No savas puses esam snieguši visu pieprasīto informāciju un dokumentus, un mums nav nekāda pamata apšaubīt pieņemtos lēmumus, turklāt esam pārliecināti, ka SIA Gallusman bija visas tiesības zemes gabalus iegādāties. Šobrīd atrodamies ražotnes projekta izstrādes fāzē, kad gaidām valsts kompetento iestāžu atzinumus darbības atļauju saņemšanai. Gandrīz gadu ir veikts smags darbs pie detalizēta ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sagatavošanas, kas ir apliecinājis mūsu izvēlēto tehnoloģiju atbilstību labākajai praksei un vides aizsardzības prasībām. Mums nav neviena iemesla apšaubīt veiktās izpētes rezultātus, ko ir apstiprinājuši neatkarīgi eksperti. Un, lai gan pastāvīgi jūtam spiedienu un centienus plānotās ražotnes projektu bremzēt, ticam, ka atbildīgo valsts institūciju viedokli un lēmumu pieņemšanas procesu tomēr nav tik viegli ietekmēt.»
Ilze Šteinfelde